Apaļmutnieki ir vienkāršākie mugurkaulnieki, kam nav īsta mugurkaula un nav žokļu. Ass skeletu veido horda. Raksturīgākie pārstāvji nēģi (ūdens dzīvnieki, dzīvo upēs, ezeros, jūrās, Latvijā pazīstamākā suga ir upes nēģis, pieauguši īpatņi 1-3 gadus dzīvo jūrās un tad emigrē uz nārsta vietām upēs). Jūras nēģis (pie mums rets viesis, par dzīvesvietu izvēlējušies Atlantijas okeāna ziemeļdaļu un Baltijas j. tie ieceļo reti, līdzīgs dzīvesveids kā upes nēģim). Strauta nēģis (dzīvo saldūdeņos, retāk ezeros, pieaugušus strauta nēģus sastop reti, jo pieauguša nēģa dzīve ir īsa, kāpuri attīstās dūņās, pēc pārvēršanās par pieaugušiem nēģiem tie ļoti drīz nārsto un nobeidzas). Nēģiem ir galvaskauss. Salīdzinot ar tunikātiem un bezgalvkausaiņiem sasnieguši augstāku attīstības pakāpi. Daļa no tiem vēl ir primitīvi un līdzīgi zemākajiem hordaiņiem. Nēģi ir zemākie mugurkaulnieki (vēl nav īsta mugurkaula). Ass skeletu veido skrimšļa horda. Līdzīgi kā visiem mugurkaulniekiem, tiem ir galvaskauss, kas apņem galvas smadzenes. Ķermenis čūskveidīgs, līdz 1m garš. Āda gluda, mīksta, gļotaina. Ir tikai muguras spura un astes spura, nav pāra spuru. Galvai katrā pusē redzamas 7 žaunu atveres. Nēģiem nav žokļu. Salīdzinājumā ar pārējiem mugurkaulniekiem ir vēl būtiska atšķirība – nav žokļu, kas arī nosaka piederību pie bezžokleņu nodalījumam.…
