1.Apdrošināšanas tiesību jēdziens. Pasākumu kopums, kas aptver mantiska rezerves fonda izveidošanu un šā fonda līdzekļu izmantošanu, lai, izmaksājot apdrošināšanas atlīdzību, segtu zaudējumus, kuri apdrošinājuma ņēmējam vai viņa norādītajai personai radušies nelaimes gadījuma, dabas katastrofas vai citu ārkārtēju notikumu (apdrošināšanas gadījuma) rezultātā, kā arī lai pastiprinātu cilvēku materiālo nodrošinātību nākotnē darba spējas vai apgādnieka zaudējuma gadījumā. Apdrošināšanas pamatā ir ekonomiska ieinteresētība.
2.Apdrošonāšana kā risku pārvaldīšanas metode. Apdrošināšana ir viens no risku vadības paņēmieniem. Risks lielākā vai mazākā mērā piemīt jebkurai mērķtiecīgai darbībai. Risks ir saņemtā rezultāta atšķirības no vēlamā rezultāta. Riski iedalās: 1)absolūtos – ir tikai nulle vai negatīvas rezultāts; 2)spekulatīvais – ir tikai + vai -. Riska īpašības: 1)gadījuma raksturs; 2)zaudējumi. Riskus klasificē pēc vairākiem parametriem: 1)dabas stihijas; 2)elementu nedrošība (tehnogēnā); 3)cilvēciskais faktors. Ir komercriski, rūpnieciskie riski, finansu riski. Risku analīze: vispirms ir prognoze un novērtēšana (varbūtība; zaudējumi). Tad ir lēmuma pieņemšana un metožu izvēle, pēc tam organizācija: a)riska saglabāšana; b)riska pazemināšana; c)riska nodošana citiem. Tad ir rezultātu kontrole un analīze, kas attiecas arī uz prognozi un lēmuma pieņemšanu.
3.Apdrošināšanas funkcijas un ekonomiskā būtība. Apdrošināšanas pamatā ir ekonomiskā ieinteresētība. Funkcijas: 1)apdrošināšanas fondu izveidošana; 2)zaudējumu atlīdzība dalībniekiem; 3)drošības pasākumu veikšana; 4)brīvo līdzekļu investēšana. Ekonomiskā būtība: apdrošināšanas fondu izveidošana atsevišķi pa apdrošināšanas veidiem. Fonds paredzēts zaudējumu segšanai. Apdrošināšanas tirgū pārdod apdrošināšanas aizsardzību. Tās iegūšanas mērķis ir rūpnieciskās un citas sabiedriskās darbības uzturēšana nelabvēlīgu seku iestāšanās rezultātā. Veids pamatojas uz to, ka zaudējumus sedz visi dalībnieki kopīgi no fonda līdzekļiem. Fondu veido apdrošināšanas prēmijas.
4.Apdrošināšanas tirgus, jēdziens, raksturojums. Apdrošināšanas tirgus īpatnības Baltijā. Tirgus, tā ir ekonomisko attiecību sistēma, kuru realizācijas procesā veidojas apdrošināšanas pakalpojumu pieprasījums un piedāvājums un un pirkuma pārdevuma objekts ir apdrošināšanas aizsardzība. Tirgus teritoriālais aspekts: reģionāls, starptautisks, pasaules. Institucionālais aspekts – kodols, apdrošināšanas produkti, mārketings utt. Strukturālais aspekts: galvenais uzraudzības orgāns ir Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija (FUKTUK), kas pārrauga apdrošināšanas kompānijas, pārapdrošināšanas kompānijas un savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvās biedrības, kā arī starpniekus, kas ir aģenti un brokeri. Aģenti pārstāv savas kompānijas intereses, brokeri pārstāv klienta intereses. Infrastruktūra ir tehniskie eksperti, avārijas komisārs, surveijers (inspektors), juristi. Saskaņā ar likumu apdrošināšanu Latvijā var veikt tikai akciju sabiedrības vai koooperatīvās biedrības. Pastāv brīvprātīgā un obligātā apdrošināšana. Apdrošina: 1)īpašumu; 2)dzīvību; 3)atbildību.
5.Apdrošināšanas veidu klasifikācija. Mērķis: visas apdrošināšanas attiecību kopības sadalīšana hierarhiski savstarpēji saistītos posmos. Klasifikācijas pamatā ir 2 kritēriji: 1)atšķirības apdrošināšanas objektos (vispārējais); 2)atšķirības apdrošināšanas atbildības apmēros (aptver tikai īpašuma apdrošināšanu). Klasifikācijas pamatprincips ir tāds, ka katrs nākošais posms ir iepriekšējā posma sastāvdaļa. Iedalās: sociālā apdrošināšanā (obligātā un brīvprātīgā) un cita veida, kas savukārt iedalās: 1)dzīvības (uzkrājošā, atgriezeniskā); 2)risku, kas iedalās: a)personīgā; b)īpašuma; c)civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā. Pastāv brīvprātīgā un obligātā apdrošināšana. Apdrošina: 1)īpašumu; 2)dzīvību; 3)atbildību.
…
