Mūsu valstī pastāv daudz un dažādas tiesību aizsardzības iestādes. Tās netiek reglamentētas vienā kopējā likumā, katras no tām tiesisko statusu nosaka savs normatīvais akts. Viena no šīm iestādēm ir arī apgabaltiesa.
Visām tiesību aizsargājošām iestādēm ir kopīgas pazīmes – visas šīs iestādes tiek organizētas, ievērojot likumību, humānismu, cilvēktiesības, sociālo taisnību un atklātumu.
Šīs iestādes, pamatojoties uz tiešu norādi likumā vai citā normatīvā aktā, kas nosaka to statusu, un speciālo stāvokli valsts mehānismā ir tieši paredzētas likumības un tiesiskās kārtības nodrošināšanai
personu tiesību, brīvību un likumisko interešu un valsts interešu aizsardzībai.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, pieņemot likumu “Par tiesu varu”, tika atjaunotas piecas apgabaltiesas kā pirmās un apelācijas tiesu instances.
Rīgas apgabaltiesa izveidojusies savā vēsturiskajā ēkā, Rīgā, Brīvības bulvārī 34, pilsētas centrā maģistrālo ielu krustojumā. Šī ēka – renesanses izcilāko meistaru stilā ar barokālām fasādēm – pirmā akadēmiski izglītotā latviešu arhitekta un pilsētbūvniecības meistara Jāņa Frīdriha Baumaņa ( 1834 – 1891 ) iecerēta un celta kā Apgabaltiesas nams 1887. – 1889. gadā. Autors guvis laikabiedru atzinību ne tikai par ēkas veiksmīgu iekļaušanos vidē un ārēji respektablo valsts iestādes veidolu, bet arī par iekšējo telpu plānojuma ērtumu.
Apgabaltiesas kā institūts tika ieviestas pagājušajā gadsimta 80. gadu beigās Baltijas guberņu pārvaldes radikālas reformas laikā, kad, balstoties uz Krievijas impērijas likumiem, tika veidota pilnīgi jauna tiesu sistēma. Kā netieša norāde uz to – Rīgas apgabaltiesas ēkas plāna līnijas, kas atgādina cara kroni.…
