Summaries, Notes
Business and Law
Law
Apstrīdētā administratīvā akta izskatīšanas process un pr...-
Apstrīdētā administratīvā akta izskatīšanas process un problēmas
Nr. | Chapter | Page. |
Apstrīdētā administratīvā akta izskatīšanas process un problēmas | ||
Administratīvā akta apstrīdēšanas termiņš | ||
Piekritības noskaidrošana | ||
Apstrīdētā administratīvā akta izskatītāja ierobežojumu noskaidrošana | ||
Iepriekš izdotā administratīvā akta darbības apturēšana | ||
Iepriekš izskatītās lietas materiālu saņemšana un informācijas pieprasīšana | ||
Iesnieguma par administratīvā akta apstrīdēšanu izskatīšanas termiņa pagarināšana | ||
Lietas izskatīšana pēc būtības | ||
Lēmuma par administratīvā akta apstrīdēšanu sagatavošana un izdošana | ||
Secinājumi |
Apstrīdētā administratīvā akta izskatīšanas process un problēmas
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 77.pantu administratīvā akta apstrīdēšana iestādē sākas ar iesnieguma par administratīvā akta apstrīdēšanu iesniegšanu rakstveidā vai mutvārdos iestādei, kura izdevusi administratīvo aktu. Ja iesniegums izteikts mutvārdos, iestāde to tūlīt noformē rakstveidā un iesniedzējs paraksta. Šo iesniegumu septiņu dienu laikā nosūta izskatīšanai augstākai iestādei.
Augstākai iestādei, saņemot iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu, tas būs jāpārbauda. Tas kā notiks šī pārbaude, atkarīgs no tā, vai iestāde, kas izdevusi apstrīdēto administratīvo aktu, ir augstākas iestādes pakļautībā vai pārraudzībā. Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta ceturtajai daļai augstākas iestādes kontroles apjoms pār pakļautībā esošas iestādes izdotu administratīvo aktu ir neierobežots. Tā var pārbaudīt ne vien tiesiskuma, bet pilnā mērā arī lietderības apsvērumus. Šādā gadījumā augstāka iestāde apstrīdēšanas stadijā, izskatot lietu vēlreiz pēc būtības, lemj pēc tiem pašiem kritērijiem kā zemāka iestāde. Šajos ietvaros iestādei, ja tas izriet no lietas apstākļiem, jāapsver arī dažādo skarto personu savstarpēji konfliktējošās intereses un tās samērīgi jāizsver. Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta piektajai daļai augstākas iestādes kontroles apjoms pār pārraudzībā esošas iestādes izdotu administratīvo aktu ir ierobežotāks. Tā var pārbaudīt tikai to, vai izdotais administratīvais akts ir tiesisks, atcelt prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā var dot rīkojumu pieņemt lēmumu. Attiecībā uz lietderības apsvērumiem augstāka iestāde nevar pārbaudīt, kurš no vairākiem tiesiskiem rezultātiem ir pareizais, bet tā var pārbaudīt, vai zemāka iestāde nav pārkāpusi savas likumā noteiktās rīcības brīvības ietvarus, t.i., vai tās lietderības apsvērumi nav kļūdaini (iestāde vispār nav izvērtējusi lietderības apsvērumus; iestādes lietderības apsvērumu rezultāts atrodas ārpus iestādei likumā piešķirtās rīcības brīvības robežām vai ir nesamērīgs; lietas apstākļi ir tādi, ka lietderības apsvērumi var novest tikai pie viena saprātīga un pareiza rezultāta (t.s. rīcības brīvības samazināšana līdz nullei), bet zemāka iestāde ir nonākusi pie cita rezultāta). Izņēmuma gadījumā augstāka iestāde var pārņemt pārraudzībā esošas iestādes lietu savā kompetencē, tādā gadījumā jāievēro Valsts pārvaldes iekārtas likuma 37.panta otrajā daļā paredzētie nosacījumi (jāiegūst vēl augstākas iestādes vai amatpersonas rakstveida piekrišana, jāievēro izņēmumi u.c.).
Administratīvā procesa likuma 76.panta trešajā daļā noteikts, ka administratīvā akta apstrīdēšana ir administratīvās lietas turpinājums. Uz administratīvā akta apstrīdēšanu attiecas visi tie paši noteikumi, kas attiecas uz sākotnējo izdoto administratīvo aktu, izņemot tā apstrīdēšanas kārtību. Runājot par likumdevēja noteikto nosacījumu, ka uz administratīvā akta apstrīdēšanu neattieksies tā apstrīdēšanas kārtība, autors vēlās atzīmēt, ka tas būs tikai situācijās, kad ar normatīvo aktu būs noteikts, ka iestādes, kura izdevusi administratīvo aktu, lēmumi ir pārsūdzami tiesā nevis apstrīdami vai arī, ja administratīvā akta izdevējs būs Ministru kabinets, jo pretējā gadījumā šos apstrīdētos administratīvos aktus būs iespējams arī apstrīdēt augstākā institūcijā vai augstākai amatpersonai.
Piemēram, 2004.gadā ar iesniegumu Rīgas pašvaldības uzņēmums bezpeļņas organizācija „X” vērsās Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālajā nodaļā ar pieprasījumu sniegt informāciju par konkrētiem nekustamajiem īpašumiem. Lielrīgas reģionālā nodaļā atteica izsniegt šo informāciju, ko iepriekšminētā bezpeļņas organizācija apstrīdēja augstākā iestādē pamatojoties ar Informācijas atklātības likuma 15.panta pirmo daļu, kurš nosaka, ka par atteikumu izsniegt informāciju, par pieprasītās informācijas apmēru vai par jebkuru citu lēmumu, ieskaitot atteikumu izpildīt pieprasījumu, pamatojot to ar pieprasīto ziņu nepareizu aprakstu, informācijas pieprasītājs ir tiesīgs iesniegt sūdzību iestādes vadītājam vai augstākai iestādei likumā noteiktajā kārtībā. Augstākā iestāde šajā gadījumā ir Valsts centrālais zemes dienests. Savukārt Valsts zemes dienesta lēmumu padotības kārtībā var apstrīdēt Tieslietu ministrijā.
Šis apstāklis, kad iespējams ir apstrīdēt jau apstrīdētu administratīvo aktu skaidrojams ar to, ka bieži vien speciālās normas pieļauj vairāku pakāpju apstrīdēšanas iespējas, kas tomēr ir pretrunā ar Administratīvā procesa likumā noteiktajām likuma normām, tajā pašā laikā ir likumīgi, jo likumdevējs iestrādājis Administratīvā procesa likumā atrunu, ka tas tiek piemērots administratīvajā procesā iestādē, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikta cita kārtība. Minētajā piemērā administratīvais akts pēc tā otrreizējās izskatīšanas Valsts centrālajā zemes dienestā apstrīdējuma formā netika uzreiz pārsūdzēts tiesā sakarā ar to, ka Tieslietu ministrijā pastāv nostāja, ka iestāžu, kuras saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.pantu ir Tieslietu ministrijas padotībā vai pakļautībā, izdotos administratīvos aktus vēlreiz pirms pārsūdzības iespējām tiesā izskata Tieslietu ministrijā, administratīvā akta apstrīdēšanas formā. Šāds apstāklis ir vērtējams divējādi, jo no vienas puses ļauj konstatēt padotībā esošās iestādes izdotajā administratīvajā aktā brāķi un iespēju to izlabot, bet no otras puses birokratizē personu iespējas savu viedokli aizstāvēt tiesā.
Svarīgi ir iegaumēt, ka likums nodrošina iespēju indivīdam realizēt savu tiesību aizsardzību iestādē gan ar rakstisku iesniegumu, gan ar mutisku iesniegumu (kuru iestādes darbiniekam ir jāuzraksta), kā arī ar pārstāvja starpniecību, pilnvaru noformējot iestādē uz vietas, kas tādejādi padara procesu vieglāku un lētāku indivīdam. Ja līdz šim tikai tiesā mutiski varēja pilnvarot pārstāvi un tādejādi izvairīties no notāra izdevumiem, tad tagad to var darīt arī iestādē, un šī iespēja ir bez papildus samaksas.
Administratīvā akta apstrīdēšanas termiņš
Saņemot iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu padotības kārtībā augstākā institūcijā vai augstākai amatpersonai (gadījumos, kad speciālajās tiesību normās ir noteikts, ka administratīvais akts ir apstrīdams augstākai amatpersonai tajā pašā iestādē, nevis saskaņā ar Administratīvā procesa likumu), viens no apstākļiem, ko iesnieguma izskatītājs izvērtē- vai ir ievēroti likumā noteiktie administratīvā akta apstrīdēšanas termiņi. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 79.pantu administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, bet, ja rakstveidā izdotajā administratīvajā aktā nav norādes, kur un kādā termiņā to var apstrīdēt, — viena gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Persona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses attiecīgais administratīvais akts ierobežo un kura administratīvajā procesā nav bijusi pieaicināta kā trešā persona, var administratīvo aktu apstrīdēt viena mēneša laikā no dienas, kad tā par to ir uzzinājusi, bet ne vēlāk kā viena gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Speciālajās tiesību normās var tikt noteikts citāds administratīvā akta apstrīdēšanas termiņš. Papildus būtu jāievēro, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 46. un 48.pantu iestādei nokavēto procesuālo termiņu ir tiesības atjaunot pēc administratīvā procesa dalībnieka lūguma, ja iestāde atzīst nokavēšanas iemeslu par attaisnojošu. Situācijās, kad iestāde uzsāk lietu izskatīt pēc būtības, uzskatāms, ka tā ir atjaunojusi nokavētos procesuālos termiņus.
Demokrātiski vērtējams apstāklis, ka likumdevējs ir pieļāvis ilgāku administratīvā akta apstrīdēšanas termiņu, ja administratīvajā aktā nav norādīts tā apstrīdēšanas termiņš. Tas norāda uz to, ka, ja iestāde neizpildīs šo nosacījumu- nenorādīs apstrīdēšanas termiņu, tā tiks savā ziņā sodīta. Pozitīvi vērtējams arī tas, ka iestāde nokavēto procesuālo termiņu var atjaunot pēc administratīvā procesa dalībnieka lūguma, ja atzīst nokavēšanas iemeslu par attaisnojošu. Atjaunojot nokavēto termiņu, iestāde vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību. Vienlaicīgi iestāde var pagarināt noteikto termiņu pēc administratīvā procesa dalībnieka lūguma.
Līdzīga termiņa notecējuma seku attaisnošana tiek realizēta Vācijā, kur saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 32.panta pirmo daļu, ja kāds bez vainas nav ievērojis likumā noteikto termiņu, tad tam uz iesnieguma pamata jānodrošina iepriekšējā stāvokļa atjaunošana. Pārstāvja vaina ir uzskatāma par pārstāvamā vainu.
Lai arī administratīvā akta apstrīdēšanai ir noteikti konkrēti termiņi kādos apstrīdēšana veicama, tomēr sevišķos apstākļos pastāv iespēja to apstrīdēt, ja tas jau ir izpildīts vai citādi zaudējis spēku. Šie gadījumi uzskaitīti Administratīvā procesa likuma 82.pantā. Saskaņā ar to, spēku zaudējušu administratīvo aktu var apstrīdēt, ja:
1) lēmums par apstrīdētā administratīvā akta tiesiskumu nepieciešams kādas privātpersonas tiesību aizsardzībai;
2) atlīdzinājuma pieprasīšanai;
3) lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos.
„Ja administratīvais akts ir zaudējis savu spēku un persona nav norādījusi 82.pantā minēto pamatojumu administratīvā akta apstrīdēšanai, iestādei tas ir jānoskaidro pēc savas iniciatīvas. Ja administratīvais akts nav spēkā un nepastāv 82.pantā norādītie apstākļi, iestāde atsaka izskatīt iesniegumu pēc būtības, norādot šo apstākli.”
…
Apstrīdētā administratīvā akta izskatīšanas process un problēmas Administratīvā akta apstrīdēšanas termiņš Piekritības noskaidrošana Apstrīdētā administratīvā akta izskatītāja ierobežojumu noskaidrošana Iepriekš izdotā administratīvā akta darbības apturēšana Iepriekš izskatītās lietas materiālu saņemšana un informācijas pieprasīšana Iesnieguma par administratīvā akta apstrīdēšanu izskatīšanas termiņa pagarināšana Lietas izskatīšana pēc būtības Lēmuma par administratīvā akta apstrīdēšanu sagatavošana un izdošana Secinājumi Izmantotās literatūras saraksts
- Apstrīdētā administratīvā akta izskatīšanas process un problēmas
- Dinamiskie procesi mazajās grupās
- Struktūras un dinamiskie procesi mazajās grupās
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Dinamiskie procesi mazajās grupās
Summaries, Notes for university4
-
Struktūras un dinamiskie procesi mazajās grupās
Summaries, Notes for university4
-
Empīriskā sociālā pētījuma process, tā loģiskā struktūra. Mediju un komunikāciju pētījumi
Summaries, Notes for university3
-
Pirkšanas lēmuma pieņemšanas procesa diagnostika
Summaries, Notes for university4
-
Sociālie procesi sabiedrībā
Summaries, Notes for university3
Evaluated!