Ārija Elksne - biogrāfija un literārā daiļrade

Ārija Elksne Grietiņa, prec. Demidova, vēlāk Fišere 1928. gada 7. februārī Rīgā, dzimusi Latvijas armijas mūziķa ģimenē. Bērnību pavadījusi Krustpilī, dažus gadus Cēsīs, kur no 1935. līdz 1939. gadam mācījusies Cēsu 1. pamatskolā, pēc tam turpinājusi mācības Krustpilī. Pirmās balles izdejojusi kara laika Jēkabpilī. Zeķēm irstot un kurpju papēžiem lūstot, neveiksmīgi mēģinājusi apgūt Rīgas meičas cienīgu svinga dejošanu. 1947. gadā beigusi Jēkabpils vidusskolu. Pirmās mīlestības, leģionā ie­sauktā puiša, mudināta iestājusies Rīgas Medicīnas institūtā. 1953. gadā beigusi Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultāti. Reiz Lielajos kapos kopā ar sava kursa puišiem rak­ņājusies pēc mācībām noderīgiem senlaiku ģindeņu kauliem. Trolejbusā mājās vedot, iesnaudusies... un modusies no klie­dzieniem, maisam gals vaļā un pa to galvaskausi un kauli ripo­juši pa vagona grīdu... 1957. gadā beigusi Bioloģijas katedras aspirantūru embrioloģijas nozarē. No 1953. līdz 1956. gadam strā­dājusi par ārsti Ķemeru 1. sanatorijā, no 1956. līdz 1965. gadam par docētāju Rīgas Medicīnas institūtā. [1]
1956. gadā iespiestas pirmās publikācijas - divi dzejoļi žurnālā "Padomju Latvijas Sieviete" (1956. Nr. 10). Tajā pašā gadā Elksne piedalījās lugu konkurā ar viencēlienu "Pārsteigums". Latviešu literatūrā debitēja profesionāla ārste. Vēlīnā dzejniece - viņas pirmā grāmata "Vārpu valoda" iznāca 1960. gadā 32 gadu vecumā - tā par viņu teica pretstatā citām tālaika jaunajām autorēm. [1 atsauce]…