Aristotelis "Nikomaha ētika". 9.grāmatas "Par draudzību" analīze un secinājumi

„ Draudzība izirst arī tad, ja draugi nesasniedz tieši to, pēc kā tiekušies, jo tāds stāvoklis, kad nav panākts tas, kas gaidīts, ir līdzīgs tam (kas izveidojas), ja nekas nav panākts.” Es piekrītu šim apgalvojumam. Patiesi draudzība vairs nevar pastāvēt, ja draugi nesasniedz to, pēc kā tiekušies. Abās pusēs rodas tāds neizprotams tukšums, neapmierinātība un sākas nesaprašanās, kas noved draudzību līdz krīzei, kam seko draudzības iziršana. Tādēļ jau cilvēki cenšas viens otru iepazīt pēc iespējas labāk, lai secinātu, vai šis cilvēks mani apmierina, vai mums ir kopēji mērķi, vai varam turpināt iesākto draudzību, lai sasniegtu to, pēc kā esam tiekušies. Bet otrs faktors ir tas, ka vajag mēģināt, jo kā saka- „ mēģināts nav zaudēts”. Vajag mēģināt veidot draudzību, jo ja nemēģinās, var palaist garām īsto draugu, ar kuru būs kopīgs ceļš ejams, kopīgi mērķi veicami, ar kuru varēs panākt to, pēc kā tiecas. Bet tomēr, ja nesanāk, vienmēr var palikt paziņas, tādēļ iesaku- mēģināt!!!…