3. LIELBRITĀNIJAS PARLAMENTS
Lielbritānijas parlaments izveidojās 13.gadsimtā, kur par parlamentu uzskatīja kārtu pārstāvniecības institūciju karaļa varas ierobežošanai. Tas esot bijis paraugs daudzām citām parlamentārajām sistēmām pasaulē. Laika posmā no 1832. līdz 1884. gadam tika pieņemti vairāki likumi, kas piešķīra vēlēšanas tiesības visiem vīriešu dzimuma pilsoņiem, neatkarīgi no mantiskā stāvokļa. Sievietēm vienlīdzīgas vēlēšanas tiesības tika piešķirtas salīdzinoši vēlu - tikai 1928. gadā. 1979. gadā par Lielbritānijas pirmo premjerministri-sievieti tika ievēlēta Margareta Tečere, kas šo amatu ieņēma turpmākos 12 gadus.
Likumdošanas varu Lielbritānijā īsteno divpalātu parlaments, kas sastāv no Lordu palātas un Apakšpalātas. Apakšpalātas 659 locekļi tiek ievēlēti uz 5 gadiem pēc vairākuma balsu principa. Lordu palātas locekļi netiek ievēlēti, bet gan iecelti. Ir daudzpartiju sistēma, taču trīs ietekmīgākās politiskās partijas, kuras savstarpēji cīnās par vietām parlamentā, ir Lielbritānijas Darba partija jeb t.s. leiboristi (The Labour Party), Lielbritānijas Konservatīvā partija (The Conservative Party) un Liberāldemokrāti (British Liberal Democrats Party). Valdības galvenā persona ir Premjerministrs. Premjerministrs ir parlamenta vairākuma partijas vai vairākuma koalīcijas līderis – valdības vadītājs. Premjerministrs apstiprina Ministru kabinetu. Valdība ir tieši atbildīga parlamenta priekšā un tās eksistence ir atkarīga no parlamenta lēmumiem, jo valdošā partija ir pie varas, pateicoties tās spējai noturēt balsu vairākumu parlamentā. Parlaments jebkurā laikā var valdību atlaist, ja izsaka neuzticību pastāvošajai valdībai.
Lielbritānijas parlaments ir „suverēns parlaments” – tas nozīmē, ka likumdevēja institūcija ir „absolūti suverēna”, citiem vārdiem sakot, šai institūcijai Lielbritānijā ir augstāka vara kā citiem valdības institūtiem, tai skaitā izpildvaras un tiesu varas realizētājiem.
„Parlamentu kā tautas pārstāvja koncepciju raksturo šādi principi:
tautas pārstāvību nostiprina konstitūcija
tauta kā suverenitātes nesējs un avots pilnvaro parlamentu tās vārdā īstenot likumdošanas varu;
parlamenta loceklis ir visas tautas pārstāvis, nevis to pārstāvis, kas viņu ir ievēlējuši, un tāpēc viņš nav atkarīgs no vēlētājiem.
…