1.jaut. Barbaru tiesas. avoti, raksturojums, jēdziens.
Tiesību degradācija Rietumeiropā pēc Romas valsts bojāejas raksturojas ar ilgstošu pārrāvumu starp romiešu tiesībām. Ir pamats domāt, ka ne mazāk kā 500 gadus šīs romiešu tiesības tika pilnībā aizliegtas. Vadījās no vietējām paražu tiesībām.
Paražas ir vissenākā tiesību forma. Tās ir mutvārdu, jo ģermāņi bija neizglītoti barbari, kā viņus dēvēja grieķi un romieši. Ar laiku ģermāņu dzīvē noderīgākās paražas mūki pierakstīja latīņu valodā un nosauca par barbaru likumiem. To nosaukums latīņu valodā – Leges barbarorum.
Paražas izstrādāja pati sabiedrība, balstoties uz pieredzi un intuitīvo nojautu, kas labs un kas ļauns. Paražu tiesības Rietumeiropas zinātnieki sauc arī par arhaiskām, t. i., ļoti vecām tiesībām.
No 11-12 gadsimta Eiropā sāk studēt romiešu tiesības.
Zemēs, ko iekaroja barbaru ciltis, tās uzspieda savas paražu tiesības. Tās raksturojās :
- nav īpašuma attiecību tiesības,
- nianse, kad neregulēja krimināltiesības, procesuālās tiesības un laulības un ģimenes tiesības.
Ievērojami tiesību avoti barbaru ciltīs -
- Saliešu tiesa (saliešu likums) (Lex Salicia)
- Saksiešu tiesa,
- Ribuāru tiesa
Bija arī no bavāriešiem pārņemti tiesību avoti. Visu barbaru tiesību avotu kopējās iezīmes ;
- izlemšana par savu paražu tiesību fiksēšanu pārejot pārejas periodā uz feodālismu,
- daudzu tiesību avotu tapšanā izmantojot latīņu valodu, ietekmēja romiešu tiesības,
- savstarpējā vēsturiskā hronoloģija ietekmēja tiesību avotu būtību.
2.jaut. Saliešu tiesības
Kad saliešu franku teritorijā bija nodibinājusies franku valsts, tās karalis Hlodvigs atzina saliešu franku tiesības, kas dabūja nosaukumu saliešu likums – Lex salieca. Franku zaram, kas bija apmeties uz dzīvi pie Reinas upes un saucās par Ribuāru frankiem, bija savas tiesības Lex Ribuaria. Tomēr populārākas bija Lex salieca.
Barbaru likumi bija arī citām kaimiņu cilšu apvienībām un ar laiku valstīm. Taču populārākais bija Saliešu likums. Tas aptvēra visdažādākās dzīves puses. Pēc tā var spriest arī par saimniecisko dzīvi. Saliešu likumā liela nodaļa veltīta lauksaimniecībai un lopkopībai. Tajā minētas tīrumu aizsardzības metodes pret robežpārkāpumiem, cūku ganāmpulka aizsardzība pret zagļiem u.t.t.
Saliešu likuma lielākā daļa veltīta krimināltiesībām. Tās jau pirms Franku valsts izcelšanās bija spēkā abos Reinas krastos. Tajās nav atrodamas ne kanonisko, ne romiešu tiesību normas vai principi. Franku karalis Hlodvigs ar saviem aktiem – kapitulārijiem pastiprināja krimināltiesību bardzību. Tas sakāms galvenokārt par sodu pastiprināšanu slepkavam. Pirmsvalsts laikmetā ģermāņu cilšu vidū bija plaši izplatīta asinsatriebība.
Asinsatriebība varēja turpināties gadiem ilgi. Ja bija nogalināts cilvēks, tad nogalinātā radinieku pienākums bija atriebties slepkavas dzimtai un ikvienam tās radiniekam. Tādā veidā tika iznīcinātas ciltis un cilšu apvienības. Franku karalis ar saviem tiesiskajiem aktiem kapitulārijiem noteica bargus sodus par cilvēku nogalināšanu, maksājot tā saukto vērgeldu jeb vīra naudu
…
