Ārvalstu valsts un tiesību vēsture

TIESĪBU VĒSTURE- pieskaitāma tām nozarēm, kas attiecas kā uz vēstures, tā tiesību zinātni. Atšķirībā no vēstures, tā pēta nevis sabiedrību kopumā, bet gan valsts institūtu un juridisko iestāžu attīstību. Tiesības ir radušās reizē ar valsti, tāpēc kopīgs disciplīnas nosaukums ir vispārējā valsts un tiesību vēsture. Līdz ar valsti radās arī likums – rakstveidā fiksēts augstākās varas formāls priekšraksts (pavēle, noteikumi). Valsts – normatīvi sakārtota politiskā vara varēja panākt tiesību nodrošinājumu. PARAŽAS Līdz valsts izveidei tiesības pastāvēja kā paražas – noteikumi, kurus sev pieņem sociālā kopiena. Sabiedrības dzīvi regulēja arī uzvedības normas. Paražas neatmira reizē ar likumu rašanos. Kodificētas un papildinātas ar valdnieku izdotajiem likumiem, tās veidoja pamatu pirmajām tiesībām. TIESĪBU VĒSTURES PERIODIZĀCIJA • paražu tiesību periods pirmatnējā sabiedrībā (līdz apmēram IV gt. pr. Kr.); • arhaisko tiesību periods Seno Austrumu civilizācijās (IV gt. pr. Kr. līdz VII gs. pr. Kr); • antīko tiesību periods (no VII gs. pr. Kr. līdz VI gs.); • barbaru tiesību periods (no VI līdz X gs.); • kārtu (korporatīvo) tiesību periods (no XI līdz XV gs.); • absolūtisma perioda tiesības (no XVI līdz XVIII gs.); • buržuāzisko tiesību periods (no XVIII gs. beigām līdz XX gs. vidum); • mūsdienu tiesību periods (no XX gs. vidus). PIRMATNĒJĀ SABIEDRĪBA Cilvēces vēsture sastāv no diviem pamatslāņiem – pirmatnējās sabiedrības un civilizācijas. Pirmajā posmā notika paša cilvēka veidošanās. Pirmās būtnes, kuras vairums pētnieku saista ar antropoģenēzes pirmsākumu, bija australopiteki, kuri Āfrikā parādījās pirms četriem miljoniem gadu. Apmēram pirms 3 – 2,5 miljoniem gadu attīstījās cilvēkveidīgās būtnes, kuras var saistīt ar Homo ģints attīstību.