1.Civiltiesības kā privāttiesību nozare
Civiltiesības un privāttiesības ir identiski jēdzieni. Tās pieskaitāmas pie sociālajām zinātnēm. Civiltiesības nepēta dzīves faktus, bet gan noteikumus pēc kuriem norit cilvēku dzīve sabiedrībā. Zinātne par spēkā esošām normām, kas regulē pareizu uzvešanos starp personām. Civiltiesības iedala:
Mantiskās attiecības – rodas un pastāv ar materiālo labumu, piederību, apgrozību un lietošanu;
Personiski nemantiskās attiecības – rodas un pastāv sakarā ar nemantiskajiem labumiem.
2.Civiltiesību jēdziens un priekšmets
Civiltiesības jeb privāttiesības ir tiesību daļa, kas regulē līdztiesīgu dalībnieku jeb subjektu savstarpējās tiesiskās attiecības. Nosaukums „civiltiesības” ir cēlies no latīņu valodas. Romiešu ius civile sākotnēji aptvēra tikai pilsoņiem piemītošās tiesības.
Civiltiesības regulē gan mantiskās, gan nemantiskās tiesiskās attiecības, ko nodibinājuši tiesību subjekti. Civiltiesību lielākā daļa ir mantiska rakstura. Piemēram, lielākā daļa civiltiesisko līgumu ir atlīdzības līgumi, kas vērsti uz mantisko labumu apmaiņu. Arī īpašuma tiesības un pārējās lietu tiesības, kas regulē lietu piederību konkrētām personām, ir mantiska rakstura.
Ar terminu „civiltiesības” apzīmē arī tiesību zinātnes apakšnozari, kas pēta civiltiesiskās attiecības un to tiesiskā regulējuma problēmas. Tā kā civiltiesības regulē visdažādākās mantiskās un nemantiskās attiecības, kas saistītas ar indivīda dzīvi un darbību, tās visizšķirošākajā veidā ietekmē un noteic tiesību būtību. Daudziem civiltiesību principiem un tiesību jēdzieniem ir liela nozīme arī citās tiesību apakšnozarēs.
…