Civilltiesības. Vispārīgā daļa. Eksāmena jautājumi.
1.Privāttiesiskās attiecības, to norobežošana no tiesiskajām attiecībām publiskajās tiesību nozarēs.
Tiesību dalījums balstās uz pamatideju, ka cilvēks uzstājas tiesiskā dzīvē ne vien kā privātpersona, kā atsevišķs indivīds ar savām atsevišķajām prasībām un interesēm, bet arī kā sabiedrības loceklis. Šim iedalījumam ir būtiska nozīme, jo abi tiesību atzari balstās uz dažādiem principiem. Tiesību dalījums privātajās un publiskajās tiesībās skar tādas svarīgas cilvēka – sabiedrības locekļa esamības izpausmes - kā personas brīvības un tās ierobežošanas attiecības, tanī skaitā, personiskās dzīves neaizskaramība. Atšķirīgo principu atšķiršana un ievērošana nodrošina publiskās varas funkcionēšanu atbilstoši tiesiskas demokrātiskas valsts prasībām, kā arī indivīdu maksimālas brīvības nodrošināšanu privāttiesiskajās attiecībās. Atzīt tiesību dalījumu publiskās un privātajās nozīmē atzīt tādas sabiedriskās dzīves jomas, kurās valsts vai tās amatpersonu iejaukšanās ir aizliegta vai ierobežota ar likumu. Šajās jomās valsts drīkst iejaukties tikai tiktāl, cik tas noteikts ar likumu un nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu valsts drošību, sabiedrisko kārtību vai citu personu tiesības vai brīvības. Publisko tiesību uzdevums demokrātiskā sabiedrībā ir sabalansēt indivīda un sabiedrības intereses, vienlaicīgi nodrošināt indivīdu pret neattaisnotu valsts iejaukšanos.
2. Vispārējās un speciālās civiltiesību normas.
Vispārējo civiltiesību nozares: 1)Saistību tiesības - ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam – jāizdara par labu otrai personai – kreditoram – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība. Saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
2)Lietu tiesības – civiltiesību normas, kas sabiedrībā regulē mantas – lietu piederību, valdījumu, lietojumu un rīcību ar to. Galvenie institūti, ko Civillikums regulē lietu tiesībās ir: lietu klasifikācija, valdījums, īpašums, servitūti, reālnastas, ķīlas tiesība, izpirkuma tiesība. 3) Ģimenes tiesības – regulē tiesiskās attiecības ģimenes locekļu starpā šādās jomās: saderināšanās – nav juridiska lieta, laulība - aizliegta pirms 18 g.v., ar vecāku atļauju no 16 g.v. tikai tad, ja vienam ir 18 g., laulāties var baznīcā vai dzimtsarakstu nodaļā, laulības šķiršana, laulāto personiskās tiesības, laulāto likumiskās mantiskās attiecības – savas mantiskās tiesības laulātie var nodibināt, grozīt vai izbeigt ar laulību līgumu kā pirms došanās laulībā, tā laulības laikā. Laulības līgumu slēdz pie notāra. Vecāku un bērnu savstarpējās tiesības un pienākumi- bērnam katrā vecumā ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi, aizbildnība un aizgādnība.
4)Mantojums – kopība, kurā ietilpst visa kustamā un nekustamā manta, kā arī citiem atdodamās tiesības un saisttības, kas mirušam vai par mirušu izsludinātam piederējušas viņa patiesās vai pieņemamās nāves laikā. Mantojums ir juridiska persona. Tas var iegūt tiesības un uzņemties saistības. Kam vispār ir tiesība iegūt mantu, tam ir tiesība iegūt mantojumu vai tā sastāvdaļu. Mantot spēj fiziskas un juridiskas personas. Mantot var arī ieņemts, bet vēl nepiedzimis bērns. Mantotspējai jāpastāv mantojuma atklāšanas dienā un jāturpinās līdz mantojuma pieņemšanai. Mantojuma atstājējs var savu gribu izteikt testamentā vai mantojumā līgumā. Līgumiskā mantojuma tiesībai ir priekšroka attiecībā pret testamentāro. . Civiltiesību speciālās nozares; 1)Komerctiesības – komersantu speciālās civiltiesības, kas nosaka, kādas personas ir komersanti un regulē civiltiesiskās attiecības, kuru dalībnieki ir komersanti. Komercattiecības rodas dažādās ekonomiskās nozarēs:rūpniecībā, tirdzniecībā, amatniecībā, transoprtā un pakalpojumu sfērā. Komerctiesības ir vajadzīgas, lai nodrošinātu vienkāršību, ātrumu un tiesisko skaidrību komerciālajā apritē. 2) Darba tiesības – darba tiesiskās attiecības, kas rodas starp darbinieku un darba devēju, regulē LR Satversme, Latvijai saistošās starptautisko tiesību normas, darba likums un citi normatīvie akti, kā arī darba koplīgums un darba kartības noteikumi. LR fiziskajām personām darba tiesiskajās attiecībās nodrošināta līdztiesība neatkarīgi no rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma.
…
