Mantojuma tiesības.
1.Mantojuma jēdziens.
Mantojums ir kopība, kurā ietilpst visa kustamā un nekustamā manta, kā arī citiem atdodamās tiesības un saistības, kas mirušam vai par mirušu izsludinātam piederējušas viņa patiesās vai tiesiski pieņemamās nāves laikā. Šajā ziņā mirušo vai par mirušu izsludināto sauc par mantojuma atstājēju.
2.Mantojuma tiesība un mantotspēja.
Saskaņā ar mantojuma tiesībām visa mirušās personas manta, tiesības, izņemot tīri personiskās, un pienākumi kopumā pāriet uz mantiniekiem. Mantojuma tiesībbas ir subjekta(fiziskas personas) tiesības izteikt savu pēdējo gribu; tās neizteikšanas gadījumā tā tiek prezumēta normās kā mantošana pēc likuma. Šī normatīvā prezumpcija, pēc kuras, klusu ciešot, izteikta pēdējā griba, ir likuma nosacījumi par mantošanu pēc likuma vai ieraduma, tādā kārtā ir organiski saistīta ar visu mantojuma tiesību juridisko dabu – ar pēdējo gribu; tā ir alfa un omega, iesākums un gals mantošanas tiesībām, viņu iztulkošanai un pielietošanai. Mantojuma tiesības- tiesības mantot (iegūt mantu).Mantotspēja ir juridiska iespēja kļut par mantinieku. Tā ir katrai personai, kurai ir tiesību spēja. Kam vispār ir tiesība iegūt mantu, tam arī ir tiesība iegūt mantojumu vai tā sastāvdaļu. Mantot spēj fiziskas un juridiskas personas. Mantotspējai jāpastāv mantojuma atklāšanās dienā un jāturpinās līdz mantojuma pieņemšanai. Juridiskas personas nevar mantot uz likuma pamata, bet gan tikai uz testamenta vai mantojuma līguma pamata. Mantot spēj arī tādas juridiskas personas, kuru nodibināšanu mantojuma atstājējs paredz savā rīkojumā nāves gadījumam, ieceļot tās par mantiniecēm un novēlot tām mantu. Fiziska persona spēj mantot neatkarīgi notā, vai viņa ir pilngadīga vai nepilngadīga, arī tad, ja mantojuma atklāšanas laikā viņa ir ieņemta, kaut arī vēl nav piedzimusi.…
