1.Atēnu demokrātijas veidošanās.
Grieķi ir 1. tauta pasaules vēsturē, kuri izveidoja demokrātiju – pārvaldes formu, kur brīvi pilsoņi valda paši pār sevi.
Demokrātija attīstījās tur kur pilsoņi guva uzvaru pār aristokrātiju – eipatrīdiem. Valsts nepastāvēja ‘’ārpus’’ pilsoņiem vai ‘’virs’’ tiem. Paši grieķijas polisas iedzīvotāji bija valsts.
Atēnu politiskajā struktūrā svarīgākā vieta ir tautas sapulcei eklēsijai, kas iemiesoja sevī valsts suvernitāti un nepazina nekādus kompetences ierobežojumus. Tās darbība balstījās uz šādiem principiem :
isagorija – tiesības uzstāties katram pilsonim, pilnīga vārda brīvība, iespēja izvirzīt jebkuru jautājumu;
isotīmija – vienlīdzība amatu ieņemšanā;
isonomija – vienlīdzība likumu priekšā.
Polisu pilsoņu ideāli – brīvība un autonomija – tiesības pašiem izdot savus likumus un dzīvot saskaņā ar tiem, lika grieķiem ķerties pie ieročiem, tiklīdz kāds no šiem ideāliem tika apdraudēts. Tai pašā laikā demokrātiskie ideāli radīja negatīvas sekas – tie kavēja polisu apvienošanos un noveda arī pie starptautiskiem kariem. . atēnās demokrātiju nomainīja oligarhija.
2.Tiesību attīstība Atēnu valstī.
6. gs. Pretrunas Atēnās saasinājās. Preču un naudas attīstīšanās noveda pie sabiedrības noslāņošanās. Tā kā pieauga tautas neapmierinātība ar arhontu pārvaldi, aristokrāti lūdza arhontu Drakontu uzrakstīt pilsētai likumus. Grieķu likumi bija nežēlīgi, Drakonts tos neizmainīja, bet kopumā likumu pierakstīšana padarīja sabiedrību daudz tiesiskāku.…