Pēdējos gados AD prevalence, jo īpaši ekonomiski attīstītās valstīs, ir pieaugusi. To skaidro ar specifisko alergēnu vai ģimeniski predisponēto cilvēku skaita pieaugumu. Gan Rietumu, gan Austrumu zemēs lielāka izplatība ir pilsētās. Ziemeļeiropā ar AD slimo apmēram 20% bērnu vecumā līdz 7 gadiem (no tiem 10% ar smagu formu). Aptuveni 40 – 60% pacientu izveseļojas pubertātes vecumā, tomēr arī pieaugušo vidū AD prevalence saglabājas augsta 10-20%.
Slimībai augsta sastopamība ģimenē. Ja vienam no vecākiem ir atopija, bērnam ir divas reizes lielāks risks saslimt, bet, ja atopija ir abiem vecākiem – risks pieaug trīs reizes. Monozigotiem dvīņiem ir augstāks risks saslimt ar AD (85%) nekā dizigotiem dvīņiem (21%). AD attīstību nosaka vairāk nekā 20 dažādi gēni. Biežākās hromosomālās saiknes starp AD un astmu atrod 5q31.-33., 11q13. un 13q12.-14. hromosomā.
Pārtikas alergēniem ir patoģenētiska nozīme AD attīstībā bērniem līdz 5 gadu vecumam. Intranazāli vai bronhiāli inhalēti aeroalergēni var pasliktināt AD ādas bojājumu. Aeroalergēnu sensitizācijas pakāpe ir tieši saistīta ar slimības smagumu.
Viens no svarīgākajiem AD provocējošiem faktoriem ir stress, kas var ierosināt imunoloģiskas pārmaiņas, tostarp palielinātu eozinofilo leikocītu, T limfocītu subpopulācijas un dabīgo galētājšūnu skaitu. Neiropeptīdi nosaka mijiedarbību starp ādas imūnsistēmu un nervu sistēmu.
AD var saasināt baktēriju, sēnīšu un vīrusu izraisītās ādas slimības. S.aureus atrod vairāk kā 90% AD pacientu (veseliem cilvēkiem tas ir 5%).
33-88% pacientu pasliktināšanos novēro rudens un ziemas periodā.
Ādas kairinājumu izraisa pārmērīga mazgāšanās ar ziepēm, vilnas un sintētikas apģērbs.
…
