Augu audu veidi un funkcijas

Augi ārēji var šķist salīdzinoši vienkārši organismi, jo tie nepārvietojas no vienas vietas uz citu un tiem nav tādu orgānu sistēmu kā dzīvniekiem, tomēr auga ķermenis ir ļoti sarežģīta, precīzi organizēta dzīvo šūnu sistēma. Katra auga lapa, sakne, stublājs, zieds, auglis un sēkla sastāv no daudzām šūnām, kuras ir specializējušās dažādu uzdevumu veikšanai. Vienas šūnas nodrošina augšanu, citas aizsargā augu pret ūdens zudumu un apkārtējās vides ietekmi, vēl citas veic fotosintēzi, uzkrāj rezerves vielas, mehāniski balsta augu vai transportē ūdeni un organiskās vielas no vienas auga daļas uz citu. Šūnas ar līdzīgu uzbūvi, izcelsmi un funkcijām apvienojas audos, bet vairāki atšķirīgi audi kopā veido auga orgānus. Botānikā augu ķermenī parasti izdala trīs galvenās nobriedušo audu sistēmas — segaudu, pamataudu un vadaudu sistēmu —, bet šo audu šūnas sākotnēji rodas no meristēmām jeb veidotājaudiem. OpenStax botānikas materiālos norādīts, ka meristēmas rada jaunas šūnas, kuras vēlāk diferencējas segaudos, pamataudos un vadaudos; segaudi aizsargā augu, vadaudi nodrošina vielu transportu, savukārt pamataudi galvenokārt piedalās fotosintēzē, uzkrāšanā un balsta funkcijās.…