20.gs pašās beigās (1997-1998.g) Austrumāziju piemeklēja nopietna ekonomiskā krīze. Kopš šīs finanšu krīzes banku prasības uzņēmējdarbības sektoram ir samazinājušās. Austrumāzija ir mazāk atvēta banku kredītiem, un finanšu nepieejamība rada problēmas daudziem uzņēmumiem. Lai uzlabotu finanšu drošību, pēc krīzes strauji pieauga ārvalstu valūtas rezervju apjomi. Austrumāzijā saprata, ka rūpīgāk jāidentificē un jāpārvalda kredītu riski, ka reģionālā sadarbība var būt efektīvs veids, kā novērst bažas par nestabilitāti un daudz ko citu, diemžēl citas valstis (it īpaši Latvija), no šīs krīzes nav mācījušās. Latvijas šī brīža ekonomiskā krīze ir gandrīz identiska 1997-98.g. Austrumāzijas krīzei.
Nopietna problēma Austrumāzijas valstīs ir urbanizācija. Pilsētas kļūst pārapdzīvotas. Pilsētās un lauku reģionos ir būtiskas dzīves līmeņa atšķirības. Lai arī kopumā Austrumāzijas valstis ir bagātas, mazajās pilsētās un laukos cilvēki vēl aizvien ir ļoti nabadzīgi. Graustu rajoni jau kļuvuši par nopietnu problēmu Austrumāzijā. Tāpat līmenis atšķiras arī starp pilsētām, kuras atrodas valsts vidienē un starp tām, kas atrodas piekrastē. Kā piemēru var minēt arī Latviju: Rīgā un Ventspilī dzīves līmenis ir daudz augstāks nekā Daugavpilī un Rēzeknē. Austrumāzijā valsts ietvaros nevienlīdzība turpina pieaugt.…