Pirmais Pasaules karš un pārmaiņas Eiropas politiskajā kartē pēc tā. Jaunu nacionālu valstu veidošanās

1914.gadā Eiropa iesaistījās 1.Pasaules karā. Jau iepriekš kontinentā bija izveidojies saspīlējums, ko veicināja Vācijas ekonomiskā izaugsme, paplašināšanās tieksmes, bruņošanās sacensība un Eiropas sadalīšanās pretējos blokos. Karš ilga četrus gadus un bija visasiņainākais cilvēces pastāvēšanas vēsturē.
Galveno karojošo pušu mērķi.
Galvenās karu izraisošās valstis bija Vācija, Austroungārija, Turcija un Bulgārija. Turcija iesaistījās šajā karā, jo kopš gadsimta sākuma Vācijai bija liela ietekme šajā valstī. Tā kā kara sākumā Turcijā atradās vācu karaspēks un valsts atkal vēlējās paplašināt savas robežas, Turcija nolēma pievienoties galvenajām karojošajām lielvalstīm. Bulgārija pievienojās, cerēdama iegūt teritorijas, ko tai neizdevās dabūt Balkānu kara laikā. Austroungārija jau iepriekš aktīvi bija iesaistījusies Balkānu notikumos un erchercoga Franča Ferdinanda nogalināšana Serbijā bija par iemeslu šīs valsts uzbrukumam Serbijai. Tā kā Austroungārijas pusē bija Vācija, tad netraucēja pat noslēgtā vienošanās ar Krieviju. Tomēr galvenā nozīme bija Vācijai. Tā kā tās militārais potenciāls bija sasniedzis virsotni, Vācija saprata, ka tieši tagad ir jāsāk karš.…