Ievads
Ir informācijas laikmets. Izmantojot svešu ideju, ir vajadzīgs nosaukt šīs idejas autoru. Plaģiātisms - svešu ideju un vārdu izmantošana bez atsaucēm uz informācijas avota darba autoru. Plaģiātisms attiecas uz intelektuālu īpašumu sfēru, tātad no juridiskā viedokļa tas jāpārbauda ar attiecīgās likumdošanas normām, un te centrā izvirzās autortiesības. Latvijas autortiesības likums atbilst ES standartiem un galvenajām pasaules intelektuālā īpašuma aizsardzības un izmantošanas konvencijām.[1]
Arī bērnībā mēs visi sastopamies ar plaģiātismu, pat paši to īpaši neapzinādamies, jo pārzīmējot kādu attēlu no grāmatas mēs skatāmies: ”Jā, ir skaisti”, bet neapzinamies to, ka mēs radam plaģiātismu. Proti, tādējādi bērns nodarbojas ar kāda sveša darba autora reprodukciju bez viņa atļaujas. Kā arī vēl viens piemērs, kad bērns jau sāk iet skolā, viņš neapzināti kādā sacerējumā vai kontroldarbā nodarbojas ar špikošanu, un tādējādi neapzinās, ka viņš nodarbojas ar negodīgumu – plaģiātismu, citu cilvēku domu pārrakstīšanu, zagšanu. Viņi to dara, lai, piemēram, iegūtu labāku vērtējumu.
Tātad, kā mēs redzamam, plaģiātisms ienāk mūsu dzīvē jau agrā bērnībā, un manuprāt, nav neviena cilvēka, kurš nav nodarbojies kaut reizi ar plaģiātismu. Tātad tuvāk tēmai – autortiesības.
…