Baltija ir organisks veselums. Baltijas kopējais tirgus būtu visai svētīgs Rietumu – Austrumu tranzītkoridoriem bez robežu un muitu barjerām. VIA Baltica ir ne tikai drošs sapnis ar vilinošu perspektīvu, bet arī ekonomiskā transportrealitāte Baltijas iecirknī ar iespēju pelnīt naudu katrai no Baltijas valstīm. Via Baltica ir varens tautsaimniecisks komplekss ar sazarotu infrastruktūru. Šāda kompleksa veidošanai tieši noderīgs vienotais Baltijas tirgus ar preču, darba spēka un finansu līdzekļu brīvu kustību. Vienotam Baltijas tirgum būs vēl daudz citu pozitīvu aspektu. Veiksmīga sadarbība turpmāk varētu izvērsties enerģētikas jomā. Saskaņota rīcība eksportprodukcijas ražošanas jomā varētu sekmēt Baltijas rūpniecības nostiprināšanu svešās zemēs. Konkurences saasināšanās Baltijas valstīs veicina saimniekošanas nosacījumu, tostarp arī nacionālās naudas valūtas kursu tuvināšanos. Augsts kurss sadārdzina eksportu un plaši atver vārtus lētam importam, zems nosaka tieši pretējo cēļoņsakarību. Baltijas kopējais tirgus nedrīkst kļūt par valstu ekonomisko interešu konfliktu avotu. Tieši otrādi: šīs intereses ir jāharmonizē. Tas prasa pakāpeniski izlīdzināt nacionālo valūtu salīdzinošo pirkstpēju, kas atkarīga no vairākiem faktoriem, arī no valūtas kursa. Ideālā variantā krona, lits un lats piesaistāmi vienādā proporcijā vienai spēcīgai un stabilai valūtai, no 1999. gada tāda varētu būt EURO. Arī šāds solis būtu reāla sagatavošanās iestājai Eiropas Savienībā. …