valdošā šķira 11.-13.gs Latvijas teritorijā) feodāļi:
Vecākie – bagātākais sab. virsslānis, lielu zemju, pat piļu īpašnieki, arī politiskās varas orgāni (to laukus līdzās vergiem apstrādāja arī feodāli atkarīgi ļaudis). Karadraudze–to bruņotie vīri(vēlāk valdnieka militāri valstiskais spēks)
Labieši (jeb bajāri-sevišķi austrumu novados) – bagāti, aristrokrātiski ļautis (seno latviešu turīgā aristokrātija).
Saimnieki – patriarhālo ģimeņu (saimju) galvas, kam piederēja sēta ar visu iedzīvi.
Pilskungi – tā pārziņā atrodas nocietināta pils, viņš ir atbildīgs par visa novada aizsardzību(kompetence militārā jomā)
(ekspluatatīvā šķira) feodāli atkarīgie:
Smerdi (smirdi) – bijušie kopienas ļaudis, kas nonāca feodālā atkarībā no bagātajiem, turīgajiem zemes īpašniekiem.
Kalpi – senās Latvijas teritorijā sākumā tie bija vergi, bet attīstoties agrīnam feodālismasm, kļuva par dzimtcilvēkiem.
Bandinieki – no zemes īpašnieka (saimnieka) feodāli atkarīgi ļaudis, kas par savu darbu saņēma labību un to iesēja saimnieka ierādītajā zemē (bandas zemē).
Sērdieņi – dažādu cēloņu dēļ smagā feodālā atkarībā nokļuvuši agrīnie dzimtcilvēki (kalpināja kā dzīves pamestus bāreņus).
…