Aristokrātijas jēdziens nav tikai attiecināms uz konkrētu sabiedrības kārtu vai manieru izpausmi, bet arī tas var tikt skatīts citā kontekstā saistībā ar latviešiem 19.gs. šis laiks saistās ar jaunlatviešu kustības aizsākumiem un izteiktu uzplaukumu literatūras jomā( Auseklis, A.Pumpurs, Rainis, Aspazija, K.Skalbe, F.Bārda un vel daudzi citi). Šajā laikā Baltija saskārās ar vācu aristokrātijas ietekmi, piemēram, „Garlību Merķelis kļuva par simbolisku latviešu kopienas aizstāvi un kura darbos, it sevišķi sacerējumā „Latvieši”, tika veidots izteikti despotiskā, aprobežota un vardarbīga aristokrātu tēls” Tas liecina par to, ka latvieši var tikt iedalīti arī sava veida aristokrātijas kopienās, grupas, kā, piemēram, latgalieši, vai zemgalieši un vēl citās, kuri veido savu aristokrātisko identitāti, kā piemēru D.Hanovs rakstā min arī Rīgas Muižnieku biedrību.
Aristokrātija ir jēdziens, kas raksturo baroka laika. Šis laiks ir nozīmīgs visas pasaules vēstures kontekstā, jo tik lielu greznību, kāda tā bija barokā citos laikmetos nevar pamanīt, jo baroka laikā jebkāda veida greznība bija pats svarīgākais dzīves elements. Šis laiks saistās ar aktīvu teātru darbību, kā arī mākslinieku darbību, sevišķi gleznotāju, tādu kā M.M Karavadžo, P.P Rubenss un arhitektiem Frančesko Barromīni, kurš ir vairāku Romas baznīcu autors, un Džovani Lorenco Bernīni, kurš ir veidojis Sv.Pētera katedrāles ansambli un daudz ko citu. Šajā laikā atdzima antīkās kultūras iezīmes, tāpat saskārās jūtas un prāta jēdzieni. Spilgti izpaudās arī aristokrātu telpas jēdziens, jo katram tās bija vairākas.
…
