Bīskaps Alberts

Bīskaps Alberts dzimis ap 1165.gadu. Viņš bija gudrs un enerģisks garīdznieks, kurš rīkoja krusta karus pret nepakļāvīgajām tautām, kā arī veikli izmantoja nesaskaņas Baltijas iedzīvotāju vidū.Bez tā Alberts bija diplomāts, politiķis un trešais Livonijas bīskaps. No 1199.-1229. gadam viņš bija arī pirmais Rīgas bīskaps. Šis ievērojamais cilvēks bija galvenais vācu feodāļu un katoļu baznīcas ekspansijas vadītājs Baltijā 13. gs. sākumā.Neapšaubāmi-ļoti daudzpusīga persona.

Noteicošā, valdošā garīgā vara viduslaikos bija k a t o ļ u b a z n ī c a. Tā piesavinājās arī laicīgo varu. Katoļu baznīcas augstākais pavēlnieks bija pāvests, kurš pasaulīgās varas dēļ nāca sadursmē ar laicīgiem valdniekiem un tos savā priekšā pazemoja. Viņam bija padoti bīskapi, šiem-priesteri. Arī bīskapi dabūja lietošanā (uz lēni) zemes gabalus; priesteri ņēma no iedzīvotājiem nodevas, tā saukto desmito tiesu. Bīskaps Alberts, vācu valdības nodibinātājs Livonijā, savienoja sevī laicīgu un garīgu varu, ko viņš savukārt saņēma no augstākajiem valdniekiem (ķeizara un pāvesta). Likdams pamatus feodālai iekārtai, viņš še nostiprināja arī katoļu baznīcu.…