Romas impērijas mantiniece...Starp Rietumeiropu un Islama pasauli atradās Bizantijas impērija. 395. gadā Romas impērija sadalījās divās daļās: Rietumromā – Austrumromā. Austrumromas galvaspilsēta bija Konstantinopole. 330. gadā to mazas grieķu pilsētiņas Bizantijas vietā bija uzcēlis Romas imperators Konstantīns Lielais. No šīs pilsētiņas nosaukuma savu vārdu ieguva visa Bizantijas lielvalsts. Rietumromas krišana 476. gadā padarīja Austrumromu par Senās Romas mantinieci.
Austrumroma pārvarēja Lielo tautu staigāšanu un atvairīja barbaru spiedienu. Bizantijas karaspēka sastāvu galvenokārt veidoja vietējie iedzīvotāji un daži svešzemju algotņi. Austrumroma atradās sāņus no galvenajiem ģermāņu cilšu pārvietošanās virzieniem. Gan saimnieciskā, gan politiskā ziņā Austrumroma bija spēcīgāka par Rietumromu. Austrumromā valdnieki bija spēcīgākas personības un gudrāki valstsvīri nekā Rietumromā. Uz Rietumromas drupām izveidojušos barbaru valstu karaļi izjuta lielu bijību pret Austrumromu.
Dabas apstākļi un saimniecība... Bizantija atradās trīs pasaules daļās: Eiropā, Āfrikā un Āzijā. Valsts varenības laikā tās robežas sniedzās no Donavas upes – Nīlas krācēm, no Eifratas upes – Adrijas un Jonijas jūrām. Bizantijā bija gan auglīgas ielejas, gan sausas stepes, gan kalni ar derīgajiem izrakteņiem, gan plaši meži, gan ērtas ostas.…