Vai muižu ir apsēduši neganti spoki, kas ir spējuši izrēķināties ar sev netīkamiem cilvēkiem? Blankenfeldes muiža ir Latvijas spoku galvaspilsēta. Milija Zīberte muižā ienāca 1993.g., kad tika likvidēti visi kolhozi un tad jau runāja apkārtējās sanitāres, kas šeit bija dzīvojušas pansionātā un strādājušas. „Šī muiža ir briesmīga, un, ka šinī muižā spokojās!” Bet par cik bija jānāk dzīvot šajā muižā, tad apkārtējie teica: „Nē, Milijas kundze, labāk tai muižā nedzīvojiet, jo šinī muižā tik briesmīgi spoku stāsti, kad pat beigušies ar nāvi. Vai nu tas būtu prāta darbs no savas mājas iznākt ārā un apmesties uz dzīvi šajā muižā?”
Un pavisam drīz pēc ievākšanās muižā, muižas pārvaldniece, Milijai Zībertei nācies pārliecināties, ka šie brīdinājumi ir bijuši vārds vietā. Naktīs gaiteņos atskanējuši soļi un trepju čīkstēšana. Bet dežūrējot muižas spīķerī savām acīm novērojusi būtni ne no šīs pasaules. „Ar Gunti, puisi, kas strādāja šeit, abi divi sēdējām un vaktējām, jo mums apkārt tas kontingents diezgan tāds nelabvēlīgs, it sevišķi pirmie sākumi bija ļoti nelabvēlīgi, un tad sēdējām abi divi naktī un pēkšņi, uz Lietuvas pusi tā siena visa palika zili balta baisa, un parādījās tāds pelēks tēls, aizgāja pa to sienu un pazuda, un viss palika tumšs.
„Mēs pakāpāmies augšā, mēs pagriezāmies vienkārši to pusi un momentā tur bija tāds milzīgi balts plankums uz sienas, tas bija 24:00 – paskatījāmies pulkstenī. Pāris sekundēs parādījās plankums, un uzreiz nozuda, un palika siena tāda kāda tā ir. Pēc izskata nenoteikts veidojums, kā mākonis,, kā bērni zīmē. Mākonis ar izplestām rokām. Nācām atkal, un atkal tajā pašā laikā tas pats plankums.”…
