Latvijā (arī citās zemēs) čigānu zināmais pašnosaukums ‘’rōma’’ cēlies no dziedātāju – muzikantu kastes nosaukuma transformācijas. Citas tautas viņus dēvē dažādi: Gitanos – Spānijā, Gypsy – angliski runājošās zemēs, Bohemiens vai Tsiganes – Francijā, Roma vai Sinti – Vācijā. Apzīmējums “čigāni” arī plaši izplatīts, cēlies no grieķu valodas. Ziemeļindijā čigāni paši sevi sauc par romiem vai buriem.
Čigāni pieder pie indoeiropas saimes indoārās grupas.
Čigānii – staiguļu tauta Rietumāzijā, Ēģiptē, Eiropā, jaunākos laikos arī Amērikā; cēlušies no Ziemeļrietumu Indijas, kur vēl tagad dzīvo tiem radniecīgie dardi un kafri. 5 gadsimtā čigāni iestaigājušiPersijā, tad tālāk uz rietumiem: ilgāku laiku uzturējušies Mazāzijā un Grieķijā, tāpēc valodā uzņēmuši daudz grieķu vārdu: 15 gs. Pirmā pusē nonākuši Eiropā (Vācijā 1417, Krievijā ap 1500). Daži domā, ka čigāni nonākuši Eiropā arī caur citu ceļu - caur Ēģipti, Āfriku un Spāniju. Mūsdienās čigāni dzīvo daudzviet pasaulē, izņemot Japānu. Savu dzimteni viņi pameta apmēram 1. gada tūkstoša beigās. Eiropā čigāni ieradās ar baltiem cimdiem un zelta gredzeniem pikstos.
Ziņas par čigānu skaitu pasaulē ir ļoti pretrunīgas. Statistika uzrāda 3 miljonus. Pēc vācu etnopētnieka K. Ludviga apkopotajiem datiem, faktiski ir līdz 10 miljoniem čigānu, no tiem Eiropā – apmēram 8 miljoni, tai skaitā Austrumeiropā – aptuveni 6 miljoni.
Līdz šim vēl ir saglabājušies daudzi Latvijas čigānu dzimtu vāciskotie (Kleini, Leimaņi, Neilandi, Eberhardi) vai poliskotie (Putraškēviči, Marcinkēviči, Kozlovski, Domrovski) uzvārdi. …
