Nozieguma atklāšanas un izmeklēšanas procesā samērā bieži jānoskaidro cilvēka personību, izmantojot ziņas par viņa ārienes pazīmēm.
Tādēļ katram policijas darbiniekam jāprot praktiski iegūt šo informāciju, pareizi un viennozīmīgi to fiksēt un efektīvi pielietot kriminālistikas izstrādātos līdzekļus, paņēmienus un metodes, lai ziņas par meklējamās vai noskaidrojamās personas ārienes pazīmēm izmantotu kriminālmeklēšanā un pirmstiesas izmeklēšanā.
Kriminālistikā šo zināšanu kopums veido īpašu nozari – mācību par cilvēka ārienes pazīmēm – habitoloģiju (no latīņu valodas vārda habitus – izskats, veidols, loģij - mācība).
Tās jēdzienu var definēt šādi: habitoloģija ir kriminālistikas nozare, kas pēta likumsakarības, pēc kurām veidojas informācija par cilvēka ārienes pazīmēm, un uz to izzināšanas pamata izstrādā šo pazīmju kvalifikāciju, kā arī līdzekļu, paņēmienu un metožu sistēmu to fiksācijai un izmantošanai noziegumu atklāšanā, izmeklēšanā un meklējamo personu atrašanā.
Par ārienes pazīmēm habitoloģija uzskata īpašības, kuras var uztvert cits cilvēks bez tehnisko līdzekļu izmantošanas un speciāli neapsekojot pētāmās personas ķermeni. No šī viedokļa dzerokļa trauma cilvēka žokli nav uzskatāma par viņa ārienes pazīmi, kaut arī tās nozīme, izdarot ekspertīzi personas identifikācijai pēc atrastā galvaskausa, ir ļoti liela. Turpretim priekšzobu vai acuzoba trūkums ir neapšaubāma ārienes pazīme. Arī specifiska smarža ir ārienes pazīme.
Habitoloģija pēta un izmanto daudzas cilvēka ārienes pazīmes, kurām piemīt dažādas īpašības. Tādēļ liela nozīme ir pareizai pazīmju klasifikācijai.…