AUKSTOS EIROPAS RAJONOS DZĪVOJA NEANDERTĀLIEŠI. TĀ FOSĪLIJAS 1.REIZI ATRASTAS NEANDERAS UPES IELEJĀ VĀCIJĀ 1856.GADĀ. TIEM, JO DZĪVOJA LEDUSLAIKMETA APSTĀKĻOS, BIJA RAKSTURĪGS LIELU SMADZEŅU APVIENOJUMS AR ARHAJISKĀM PAZĪMĒM – MASĪVIEM KAULIEM UN IZVIRZĪTU GALVASKAUSA SEJASDAĻU. NEANDERTĀLIEŠI BIJA MAZĀKA AUGUMA NEKĀ MĒS, PLECĪGĀKI, 155-158 CM GARI, GĀJA NEDAUZ PIELIEKUŠIES, ZEM SLĪPA PIERE, STIPRI ATTĪSTĪTI UZACU VALNĪŠI, APAKŠŽOKLIS BEZ ZODA IZCILŅA, SMADZEŅU TILPUMS APMĒRAM >1400 CM3, BET SMADZEŅU KROKU MAZĀK. MUGURKAULA IZLIEKUMS MAZĀKS NEKĀ MUMS. DZĪVOJA LEDĀJA APSTĀKĻOS. IZMANTOJA DAŽĀDUS AKMENS UN KAULA DARBARĪKUS, IESPĒJAMAS ARĪ KOKA. SAZINĀJĀS AR ŽESTU PALĪDZĪBU. AR DAĻĒJI ARTIKULĒTU VALODU. DZĪVOJA GRUPĀS NO 50-100 CILVĒKIEM, VĪRIEŠI MEDĪJA, SIEVIETES UN BĒRNI LASĪJA SAKNES UN AUGĻUS, VECĀKIE UN PIEREDZĒJUŠĀKIE GATAVOJA DARBARĪKUS. TĒRPĀS ĀDĀS.
HOMO SAPIENS-SAPIENS PARĀDĪJĀS PIRMS 40 TŪKST. G.P.M.Ē. TĀDĒJĀDI TIE KĀDU LAIKU VARĒJA DZĪVOT LĪDZĀS PĒDĒJIEM EIROPAS NEANDERTĀLIEŠIEM, KURI IZZUDA PIRMS 35-30 TŪKST.G.P.M.Ē. KROMANIEŠI – LĪDZ 180 CM GARI, AUGSTU, STĀVU PIERI, SMADZEŅU TILPUMS 1600 CM3, NEBIJA VIENLAIDU UZACU VALNĪŠA, PAR CIK VIŅIEM BIJA ATTĪSTĪTA ZODA IZCILNIS, TAD IESPĒJAMS VIŅIEM BIJA ARTIKULĒTA VALODA. DZĪVOJA PAŠU CELTĀS MĪTNĒS, UZ ALU SIENĀM ATRASTI ZĪMĒJUMI, KUROS ATTĒLOTAS MEDĪBAS, DEJAS UN CILVĒKI. ZĪMĒJUMI BIJA IZSKRĀPĒTI VAI VEIDOTI AR MINERĀLKRĀSĀM. ĢERBĀS ĀDĀS, BET TĀS SAŠUVA AR KAULU VAI KRAMA ADATĀM. DARBARĪKUS IZGATAVOJA DAUDZ PROFESIONĀLĀK, KAS TIKA ROTĀTI AR ORNAMENTIEM (GREBUMIEM). PARATA URBT, SLĪPĒT UN PODNIECĪBAS DARBUS. …
