Cilvēktiesību būtība demokrātiskā valstī.
C/t radās 20.gs. IIpusē, kad attīstījās demokrātiskās valstis, kas uzņēmās pildīt arī sa-bas, labklājības un sociālās aprūpes uzdevumus. Cilvēka tiesības un pamatbrīvības ir cilvēka dabai piemītošas un neatņemamas. Tās var ievērot un respektēt tikai demokrātiskā valstī. Jebkuru demokrātisku valsti raksturo cilvēktiesību ievērošana un likuma vara. Svarīgi sekot, lai attiecīgās iestādes darbinieki ievērotu garantētās un noteiktās cilvēktiesību normas gan nacionālajā līmenī, (LR Satversmē), gan arī tās, kas ir ratificētas un atzītas valstij par saistošām. C/t ir efektīvs indivīda juridisks ierocis attiecībā pret daudzkārt spēcīgāko valsti. Tās var izmantot kā: 1)indivīda tiesības uz aizsardzību pret valsts iejaukšanos indivīda tiesībās; 2) indivīda tiesības prasīt sev no valsts kādu labumu; 3) indivīda tiesības uz taisnīgu tiesu un savu interešu aizstāvēšanu. Cilvēktiesības atspoguļo demokrātiskās sabiedriski politiskās iekārtas pamatvērtības. “Tās veido šai iekārtai raksturīgu, iekšēji saskaņotu objektīvu pamatvērtību sistēmu, kas visām valsts institūcijām ir jāievēro jebkurā to rīcībā neatkarīgi no tā, vai tiek skarts kāds konkrēts indivīds. Līdz ar to visas tiesību normas ir interpretējamas cilvēktiesību normu gaismā.”1 Cilvēktiesības liek valstij organizēt visu savu darbību tā, lai valsts automātiski ievērotu cilvēktiesības.…
