Cilvēktiesības

1. Valsts pozitīvie un negatīvie pienākumi cilvēktiesību nodrošināšanā.
Negatīvais pienākums:
- valsts neierobežo indivīda cilvēktiesības.
Pozitīvais pienākums:
- nodrošināt efektīvu, nevis teorētisku tiesību aizsardzību;
- nodrošināt, ka indivīdi neierobežo viens otra tiesības;
- nodrošināt, ka indivīdi aizsargā citu indivīdu tiesības.

2. Cilvēktiesības ir tiesību normu kopums, kas regulē:
- cilvēku morālas un ētiskas uzvedības priekšnoteikumus;
- valstu savstarpējas diplomātiskās attiecības un humanitārās tiesības;
- attiecības starp valsti un privātpersonām;
- attiecības starp valsti un indivīdu un/vai indivīdu grupām, kā arī savstarpējas attiecības starp privātpersonām noteiktajos gadījumos.

3. Cilvēktiesību jēdziens, objekti, subjekti, kā arī samērīguma princips kā cilvēktiesību ierobežojuma pamatotības kritērijs.
- Cilvēktiesības ir visas tiesības, kas piemīt cilvēkam tikai tāpēc, kas tas ir cilvēks. Cilvēktiesības ir ikvienai personai neatkarīgi no tās rases, tautības, ādas krāsas, valodas, dzimuma, vecuma, veselības stāvokļa, sociālās izcelsmes, ticības, politiskās pārliecības, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem. …