Neredzot iespējamo prognozi, cilvēki iesniedz tiesām savas prasības. Ja Latvijas valstij būtu labāka ekonomiskā situācija, tad šīs problēmas varētu atrisināt vieglāk- nolīgstot darbiniekus, kas varētu izveidot vienotu Tiesas prakses apskates vietu internetā, palielinot tiesnešu skaitu, lai tiesas darbotos ātrāk un nebūtu, lai tiesneši nebūtu tik ļoti noslogoti. Arī palielinot tiesnešu atalgojumu samazinātos korupcija tiesu vidē un darbotos cilvēktiesību princips, ka visi likuma priekšā ir vienlīdzīgi, nevis princips- kas maksā, tas pasūta mūziku, jeb iznākumu tiesas procesam. Palielinot tiesnešu atalgoju tiesneši vairāk koncentrētos uz to, ka aiz katras lietas stāv cilvēks ar savu problēmu un tās izpratni. Pieminēšana vērts ir arī fakts, ka Latvijā juridiskās izglītības kvalitāte ir ļoti slikta. Šis fakts ir asaistīts arī ar ekonomisko situāciju valstī, jo, lai šo kvalitāti uzlabotu, studentiem vajadzētu veidot cilvēktiesību izpratni nevis caur vienu atsevišķu priekšmetu, bet gan integrējot visos mācību priekšmetos. Tas būtu iespējams vecos mācību spēkus vairāk izglītojot vai nolīgstot jaunus, ar mūsdienu izpratni un labu izglītību apveltītus mācību spēkus, kas savukārt no valsts prasa vairāk līdzekļus un pasaulē konkurētspējīgu atalgojumu. Par to, ka šī mācību kvalitāte ir zema, liecina fakts, ka ES Cilvēktiesību tiesā labāk sagatavotas sūdzības iesniedz cilvēki bez juridiskās izglītības nekā tie, kam tāda ir. …
