Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:698024
 
Author:
Evaluation:
Published: 28.01.2009.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 11 units
References: Used
Extract

1. Pakļautības jēdziens un veidi.

Civilprocesa likuma 23. panta 1. daļā ir teikts- visi civiltiesiskie strīdi ir pakļauti tiesai, ja likumā nav noteikts citādi. Tas neatņem pusēm tiesības, savstarpēji vienojoties, griezties strīda izšķiršanai šķīrējtiesā.
Savukārt Civilprocesa likuma 23. panta 2. daļā ir teikts, ka jautājumu par strīda pakļautību izšķir tiesa vai tiesnesis. Ja tiesa vai tiesnesis atzīst, ka strīds nav pakļauts tiesai, lēmumā jānorāda iestāde, kuras kompetencē ietilpst šī strīda izšķiršana.
Bet šī paša panta 3. daļā ir teikts, ka tiesa izskata arī fizisko un juridisko personu pieteikumus, kuriem nav civiltiesiska strīda rakstura, ja tas noteikts likumā.
Tātad balstoties uz iepriekš minēto, aizskartās vai apstrīdētās subjektīvās civilās tiesības un ar likumu aizsargātās intereses aizstāv ne tikai tiesa, bet arī citas jurisdikcijas iestādes, valsts un pašvaldību institūcijas. Šī aizsardzības funkcija tiek realizēta, izskatot un izlemjot, attiecīgās civillietas.
Svarīgi ir precīzi noteikt katras institūcijas kompetenci civillietu izskatīšanā. Tas ir pakļautības institūta uzdevums.
Pakļautība- civillietu izskatīšanas un izlemšanas kompetences sadalījums starp dažādām civillietu aizsardzības institūcijām. Parasti likums katrai civillietu kategorijai nosaka vienu noteiktu tiesību aizsardzības institūciju, kam šīs civillietas jāizskata. No šī vispārējā noteikuma tiek pieļauti daži izņēmumi.
Atsevišķos gadījumos likums dod aizskarto un apstrīdēto tiesību subjektam izvēles tiesības, kādā tiesību aizsardzības institūcijā griezties pēc aizstāvības- alternatīvā pakļautība. Šī izvēle nevar būt patvaļīga. Likumā tiek skaidri norādītas tās tiesību aizsardzības institūcijas, starp kurām persona var izdarīt izvēli, piemēram, griezties tiesā vai administratīvā iestādē un tml.
Dažu kategoriju civillietās likums prasa pirms vēršanās tiesā pēc tiesību aizsardzības vispirms izskatīt šīs lietas iepriekšējās ārpustiesas tiesību aizsardzības institūcijās, piemēram, darba strīdus- Darba strīdu komisijās, vai arī veikt likumā noteiktos pasākumus strīda mierīgai noregulēšanai, piemēram, pieteikt pretenziju, brīdināt debitoru un tml.- nosacītā pakļautība. Neizpildot šos nosacījumus, aizskarto vai apstrīdēto tiesību subjekts nevar vērsties tiesā.
Visbeidzot, likums pieļauj civillietas, kas pakļautas tiesai, pusēm vienojoties, nodot šķīrējtiesas izskatīšanai- līgumiskā pakļautība, izņemot dažu kategoriju lietas, kas norādītas Civilprocesa likuma 487. pantā, bet tas sīkāk būs apskatīts nodaļā par līgumisko pakļautību.

Un tātad, balstoties uz iepriekš minēto, var izdalīt šādus civillietu pakļautības veidus:
1) Vispārējā;
2) Alternatīvā;
3) Nosacītā;
4) Līgumiskā.

Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register