Katrai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā.
Personai, kas griezusies tiesā, ir tiesības uz tās lietas izskatīšanu tiesā likumā noteiktajā procesuālajā kārtībā. (CPL 1.p.1.,2.d.)
Fiziskas personas tiesības uz tiesas aizsardzību nostiprinātas LR Satversmes 8. nodaļā, kas veltīta cilvēka pamattiesībām. Tās 92.p.: ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.p: ikvienam ir tiesības, nosakot civilo tiesību un pienākumu pamatotību, uz taisnīgu un atklātu lietas savlaicīgu izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā likumā noteiktā tiesā.
Civilās tiesības savas kompetences ietvaros aizstāv tādas tiesu sistēmai piederīgas iestādes kā bāriņtiesas un pagasttiesas, šķīrējtiesas, ja strīda puses savstarpēji vienojušās par lietas nodošanu šo tiesu izskatīšanai. (CPL 487.p.), saskaņā ar Darba likumu- izlīgšanas komisijas (nezinu vai tās jau darbojas, ja tās vēl nav izveidotas, tad darbojas darba strīdu komisija, kas izskata individuālos darba strīdus izņemot tos, ko izskata tieši tiesā).Likumā tieši paredzētos gadījumos civilās tiesības tiek aizsargātas arī administratīvā kārtā.
Katra tiesību aizsardzības institūcija izvēlas un piemēro atbilstošu tiesību aizsardzības līdzekli. Piemērotais līdzeklis tiesību aizsardzības institūcijām jānorāda civillietā pieņemtajā nolēmumā, ko nepieciešamības gadījumā piespiedu kārtā izpildīs tiesu izpildītājs.
Normatīvajos aktos sastopami un tiesu praksē atzīti šādi civilo tiesību aizsardzības līdzekļu veidi: 1) tiesību atzīšana;
2) tā stāvokļa atjaunošana, kāds bija līdz tiesību aizskārumam;
3) tiesību aizskarošas darbības aizliegums;
4) piespriešana izpildīt pienākumu;
5) tiesiskās attiecības grozīšana un izbeigšana;
6) nodarīto zaudējumu piedziņa;
7) līgumsoda piedziņa.
Šis civilo tiesību aizsardzības līdzekļu uzskaitījums nav pilnīgs.…
