Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludināja spriedumu, kurā noraidīja prasības pieteikumu.
Prasītājs iesniedza apelācijas sūdzību par šo spriedumu. Nākošajā dienā pēc apelācijas sūdzības iesniegšanas, prasītājs atnāca uz tiesu un pieprasīja atdot viņam atpakaļ iesniegto apelācijas sūdzību, paskaidrojot, ka viņš atteicās no pārsūdzēšanas. Iesniegto apelācijas sūdzību prasītājs saņēma atpakaļ.
Pēc nedēļas prasītājs atkal griezās tiesā ar apelācijas sūdzību, norādot tajā, ka uzskata par nepieciešamu tiesas spriedumu pārsūdzēt. Toties apelācijas sūdzība netika pieņemta.
VAI TIESNESIS RĪKOJĀS PAREIZI?
Saskaņā ar Civilprocesa likuma (turpmāk tekstā – CPL) 413.panta pirmo daļu - par pirmās instances tiesas spriedumu lietas dalībnieks var iesniegt apelācijas sūdzību.
CPL 414.panta pirmā daļa nosaka, ka rajona (pilsētas) tiesas spriedumu, kas nav stājies likumīgā spēkā, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā attiecīgajā apgabaltiesā.
CPL 415.panta pirmā daļa nosaka, ka apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu var iesniegt 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas.
Vadoties no CPL 415.panta pirmās daļas nosacījumiem, tiesneša rīcību var raksturot divējādi, jo mums konkrēti nav zināma sprieduma pasludināšanas diena:
1.ja uz to brīdi, kad prasītājs atkārtoti iesniedza apelācijas sūdzību nebija pagājis 20 dienu termiņš, tad tiesnesis rīkojās nepareizi;
2.ja uz to brīdi, kad prasītājs atkārtoti iesniedza apelācijas sūdzību bija pagājis 20 dienu termiņš, tad tiesnesis rīkojās pareizi;
Taču ņemot vērā to, ka atkātotajā apelācijas sūdzībā prasītājs bija norādījis tikai to, ka uzskata par nepieciešamu tiesas spriedumu pārsūdzēt bija par pamatu šīs sūdzības nepieņemšanai, jo vadoties no CPL 420.panta pirmās daļas 1.punkta nosacījumiem - pirmās instances tiesas tiesnesis pieņem lēmumu par apelācijas sūdzības atstāšanu bez virzības un nosaka iesniedzējam termiņu trūkumu novēršanai, ja iesniegta apelācijas sūdzība, kura neatbilst šā likuma 416.panta pirmās vai otrās daļas prasībām, kā piemērs tas varētu būt – nav norādīts kādā apjomā spriedumu pārsūdz vai arī kā izpaužas sprieduma nepareizība. Ja par iemeslu bija šādi nosacījumi, tad tiesnesim vajadzēja dot termiņu trūkumu novēršanai, kas dotajā gadījumā netika izdarīts. Pēc šiem nosacījumiem izriet, ka tiesnesis rīkojās nepareizi.
CPL 421.pants nosaka, ka par tiesneša lēmumu atteikties pieņemt apelācijas sūdzību var iesniegt blakus sūdzību.
Beļajeva cēla prasību pret Muižnieku par īpašuma sadali. Tiesas sēdē Muižnieks neierodas, taču bija savlaicīgi informēts par tiesas sēdes laiku un vietu. Tiesa atlika lietas izskatīšanu, bet otrajā tiesas sēdē atbildētājs atkal neieradās, sakarā ar to, ka atradās slimnīcā. Prasītāja izteica lūgumu taisīt aizmugurisku spriedumu, sakarā ar to, ka atbildētājs otro reizi neieradās tiesā, bet pret prasību neiebilst un nekādus pierādījumus nav iesniedzis, turklāt prasītāja ir iesniegusi visus nepieciešamos pierādījumus, lai apliecinātu savus prasījumus.
KĀ PĒC JŪSU DOMĀM JĀRĪKOJAS TIESNESIM?
Pirmo reizi tiesa varēja lietas izskatīšanu atlikt pamatojoties uz CPL 210.panta pirmās daļas 2 punkta pamata - ja atbildētājs, kam paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu, neierodas tiesas sēdē nezināma iemesla dēļ. Saskaņā ar CPL 210.panta otro daļu šāda iemesla dēļ, tiesa var atlikt lietas izskatīšanu ne vairāk kā vienu reizi.
Otrajā tiesas sēdē, kad atbildētājs atkal neieradās sakarā ar to, ka bija slimnīcā, tiesnesim pamatojoties uz CPL 209.panta 2 punktu ir pienākums atlikt lietas izskatīšanu, ja kāds no lietas dalībniekiem, kam paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu, neierodas tiesas sēdē tāda iemesla dēļ, kuru tiesa atzīst par attaisnojošu – dotajā gadījumā, tā ir atbildētāja atrašanās slimnīcā.To, ka atbildētājs tika informēts par otro tiesas sēdi nosaka CPL 211.panta trešā daļa - nākamās tiesas sēdes dienu tiesa paziņo pret parakstu personām, kuras ieradušās uz tiesas sēdi. Klātneesošās personas no jauna uzaicina vai izsauc uz tiesas sēdi.
Kas attiecas uz prasītājas lūgumu taisīt aizmugurisko spriedumu?
CPL 208.1 panta pirmā daļa nosaka, ka - aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pēc prasītāja lūguma pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu. Dotajā gadījumā aizmugurisko spriedumu taisīt nav iespējams, jo kaut atbildētājs nav sniedzis nekādus paskaidrojumus, viņš ir paziņojis neierašanās iemeslu, t.i. atrašanās slimnīcā.
Izvērtējot augstāk minēto un pamatojoties uz CPL es uzskatu, ka tiesnesim dotajā situācijā jārīkojas pēc CPL 209.panta 2 punkta nosacījumiem, t.i. jāatliek lietas izskatīšana un jānoraida prasītājas izteiktais lūgums taisīt aizmugurisko spriedumu.…
