28. biļete
1. Firmas veidošanas nosacījumi
Firma - komercreģistrā ierakstīts komersanta nosaukums, kuru tas izmanto komercdarbības veikšanai līgumu slēgšanā un parakstoties. Ar šaurāku nozīmi firmu saprot bez norādes uz komercdarbības veidu. Norādi uz komercdarbības veidu (SIA. AS utt.) var izvietot vai nu firmas sākumā, vai nu beigās Veidojot firmu, ir jāņem vērā sekojoši ierobežojumi: 1. firmai ir jāatšķiras no komercreģistrā jau reģistrētām firmām: 2 firmā nedrīkst ietvert maldinošas ziņas par komercdarbības veidu vai arī par tās darbības apmēriem: 3. firma nedrīkst būt pretrunā ar labiem tikumiem - sabiedrības normas: 4. Vārdu "Latvija" nedrīkst likt firmā – to drīkst tikai saskaņā ar MK noteikumiem; 5. firmā drīkst izmantot tikai latviešu un latīņu burtus.
Personālvārdu izmantošana firmā: 1. IK firmā var ietvert savu vārdu un uzvārdu, ja gadījumā IK maina vārdu vai uzvārdu, viņš var turpināt strādāt (firma nav jāmaina): 2. Nedrīkst firmā ietvert tā cilvēka vārdu, uzvārdu, kurš nav dibinātājs uzņēmumā. Likums - var strādāt zem cita vārda, uzvārda vai to pievienot, ja dotais cilvēks ar tādu vārdu, uzvārdu ir rakstiski atļāvis to lietot un rakstiski tas ir apstiprināts: 3. ja pilsabiedr. kāds biedrs izstājas (jāprasa rakstiska atļauja) v ai nomirst (jāprasa atļauja mantiniekiem).
2. Sabiedrību likvidācija un reorganizācija
Pēc sabiedrības izbeigšanas notiek likvidācija, ja nav norunāts citāds galīgas norēķināšanas veids. Likvidācijas dalībnieki ir visi biedri. Mirušā biedra mantiniekiem jāizvēlas kopīgs pārstāvis. Konkursā nonākušā biedra vietā par dalībnieku likvidācijā nāk attiecīgais konkursa orgāns. Likvidācijā var kopā ar biedriem piedalīties arī kreditors -piedzinējs, kas uzteicis sabiedrību. Likvidācijas dalībnieki var izvēlēt par likvidatoriem arī vienu vai vairākas personas no sava vidus, kā arī trešās persona. Likvidatoriem jāievēro tie norādījumi par lietvedību , kurus dalībnieki ar vienbalsīgu lēmumu pieņēmuši. Likvidatorus var atsaukt uz dalībnieku vienbalsīga lēmuma pamata. Likvidatoriem vispirms jāsastāda bilance, jāpiedzen prasījumi un jānokārto parādi. Pēc tam jāizsniedz atpakaļ ieguldījumi, kā arī jāatdod lietas, kas nodotas kopīgā lietošanā, pie kam tomēr nav jāatlīdzina nejauši cēlušies zaudējumi un vērtības zudums, kāds kārtīgi lietojot radies ar parasto nolietošanos. Lietas, kas nodotas īpašumā, neizdod atpakaļ, bet par tām, kā arī par citiem ieguldījumiem, izņemot naudu, jāatlīdzina vērtība, par kādu tie pieņemti, vai. ja to vērtība nav noteikta, tā vērtība, kāda Šiem priekšmetiem bijusi ieguldīšanas laikā. Par ieguldījumiem, kas pastāv personīgā darbā, atlīdzību nevar prasīt Parādu nokārtošanai un ieguldījumu atpakaļ izsniegšanai kopīgā manta, ciktāl nepieciešams, jāpārvērš naudā.
29. biļete
1. Koplīgumu nozīme un noslēgšanas kārtība
Darba koplīgums ir vienošanās, ko darbinieku arodu organizācija vai darbinieku pilnvaroti pārstāvji, ja Šādas organizācijas nav, slēdz ar darba devēju par darba, tā samaksas un sociālās aizsardzības nosacījumiem. Nav spēkā tie darba koplīguma noteikumi, kuri salīdzinājumā ar darba likumdošanas
aktiem pasliktina darbinieku stāvokli. Darba koplīgumu noslēdz rakstveidā. Darba koplīguma noslēgšanu ierosina darbinieku arodu organizācija vai darbinieku pilnvaroti pārstāvji, ja Šādas organizācijas nav, vai darba devējs. Darba devējs nav tiesīgs atteikties no sarunām par darba koplīguma noslēgšanu un no koplīguma projekta apspriešanas. Darba devējam pēc otras līgumslēdzējas puses pieprasījuma jāsniedz ziņas par uzņēmuma, iestādes vai organizācijas ekonomisko stāvokli un visa cita informācija, kas nepieciešama koplīguma sagatavošanai. Darba devējam ar darba koplīgumu jāiepazīstina visi attiecīgā
uzņēmuma, iestādes vai organizācijas darbinieki. Darba koplīgumu pirms termiņa var izbeigt saskaņā ar līgumslēdzēju pušu vienošanos. Pēc darba koplīguma termiņa izbeigšanās to pēc pušu vienošanās var pagarināt uz jaunu termiņu.
2. Publiskie un privātie testamenti
Publiskos testamentus taisa pie notāra, pagasttiesā vai pie Latvijas konsula ārzemēs. Publisks testaments
taisāms testatora personīgā klātbūtnē, piedaloties diviem lieciniekiem. Par publiska testamenta oriģinālu
atzīstams testaments, kas ierakstīts notāra vai konsula aktu grāmatā, bet pagasttiesā - testamentu grāmatā. Pēc oriģināla parakstīšanas testatoram izdodams izraksts. Nosacījumi: testaments jāiesniedz slēgtā aploksnē personīgi pašam testatoram: aploksne jāapzīmogo ar pieņēmējas amatpersonas vai iestādes zīmogu un uz aploksnes jāparakstās testatoram un pieņēmējam; testatoram pie tam (1. pk.) jāpaziņo, ka iesniedzamā aktā izteikta viņa pēdējā griba. Lai privāts testaments būtu spēkā, jābūt pārliecībai, ka to taisījis mantojuma atstājējs un ka tas izteic pareizi viņa pēdējo gribu. Lieciniekiem testamenta taisīšanas laikā vajag būt spējīgiem liecināt, vajag būt pie tam klāt labprātīgi, ne mazāk kā diviem reizē, un vajag varēt pārliecināties par testatora personību. Ja testamentā izlaists vai kļūdaini lietots kāds vārds, bet tā, ka no tam nevar rasties Šaubas par testatora nodomu, tad Šāda izlaiduma vai kļūdas dēļ testaments nezaudē spēku. Ja testamentārais rīkojums acīmredzot nav nobeigts un noslēgts, tad tam nav nekāda spēka.
…
