Nostiprinoties sociāli atbildīgas valsts principam, “tas jāpiemēro tā, lai tiek respektētas katra
cilvēka tiesības uz cilvēka cienīgas dzīves veidošanu, taču vienlaikus tas ir jāsamēro ar racionālo, ar
valsts ilgtspējīgas attīstības principu.”15
Manuprāt, dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās, ir neiespējami panākt abām pusēm - dzīvokļa
un zemes īpašniekam, sabalancētu risinājumu. Zemes īpašnieks - kā iznomātājs gribēs gūt peļņu no sava īpašuma, savukārt dzīvokļa īpašniekam, nosakot nesamērīgi lielu zemes piespiedu nomas maksu tiks sadārdzināti mājokļu uzturēšanas izdevumi, kas tādējādi mājokli padarīs grūtāk pieejamu.
Tāpēc ir nepieciešams normatīvais akts, kas izbeigtu dalīta īpašuma tiesiskās attiecības, respektīvi, dotu iespēju dzīvokļa īpašniekiem izpirkt zemi atbilstoši viņa dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram.
Piedāvātajā likumprojektā uzskatu par trūkumu, nepieciešamību pēc dzīvokļu īpašnieku balsu vairākuma (50% +1), lai šis lēmums būs saistošs arī visiem pārējiem dzīvokļu īpašniekiem. Domāju, ka likumā būtu nepieciešams paredzēt iespēju, kas ļauj katra dzīvokļa īpašniekam atsevišķi
(individuāli) pieņemt lēmumu par zemes izpirkšanu. Paļaujoties tikai uz dzīvokļu īpašnieku kopību pastāv risks, ka dzīvokļu īpašnieki nespēs vienoties un nobalsot (pieņemt lēmumu ) par zemes
izpirkšanu, kas rezultēsies ar piespiedu nomas turpināšanos.
Tā kā šī likuma galvenais mērķis ir izbeigt dalītās īpašumtiesības, tad likumdevējam būtu jādomā arī par motivējošiem atbalsta instrumentiem un iespējamiem risinājumiem, kā sniegt atbalstu mazākaizsargātajām grupām, kas dzīvo šādos īpašumos. Kā motivējošs atbalsts varētu tik paredzēts pārskatīt izdevumus saistīti ar īpašuma tiesību noformēšanu.14…
