Lietu tiesības ir civiltiesību normu kopums, kas regulē sabiedriskās attiecības starp tiesību subjektiem sakarā ar viņas kundzību pār lietām [lietu tiesības regulē attiecības starp lietas valdītāju un citām personām].
Lietu tiesību objekts ir lieta; nav būtiski ar kādām attiecībām šī lieta ir iegūta, izņēmums – lietas, kas izņemtas no civiltiesiskās apgrozības.
Lietu tiesības ir absolūtas – lietas valdītājam ir tikai tiesības, pārējām personām ir tikai pienākumi.
Pastāv 2 lietu tiesību juridiskās formas:
1)Īpašums;
2)Lietu tiesības uz svešu lietu.
Lietu tiesībās ir tiesiskā vara, kas var būt pilna (īpašniekam) un nepilna (ne-īpašniekam).
Lietu tiesības iedala:
1.– Valdījuma tiesības (gan īpašniekam, gan ne-īpašniekam),
2.– Īpašuma tiesības (tikai īpašniekam),
3.– Lietu tiesības uz svešu lietu,
4.– Ķīlas tiesības.
Lietu tiesības dalās 2 grupās:
lietu tiesības, kas pieder īpašniekam,
lietu tiesības, kas pieder ne-īpašniekam.
No satura viedokļa [priekšmets + nosacījumi, kā lietot] izšķir lietu tiesību veidus:
1.– īpašums,
2.– servitūts,
3.– ķīlas tiesības,
4.– izpirkuma tiesības,
5.– reālnastas,
6.– lietu tiesības, kas pieder ne-īpašniekam.
2. Ķermeniskas un bez-ķermeniskas lietas
[Civiltiesību lieta ir jebkurš mantisks labums, sakarā ar kuru veidojas civiltiesiskās attiecības.]
Ķermeniskas lietas – lietas, kuras ir acīm redzamas, vizuāli uztveramas, rokām taustāmas.
Tās dalās kustamās un nekustamās. Tās atšķiras ar to, vai tās var vai nevar pārvietot no vienas vietas uz otru, ārēji nebojājot. [piem., kamēr no kokiem nav novākti augļi, tie skaitās kā nekustama lieta, kad tos novāc – kustama]
Kustamas un nekustamas lietas tiesiski regulējas dažādi:
1)Nekustamo lietu atsavināšana un lietu tiesību nodibināšana ir publiska; lai atsavinātu vai iegādātos – nepieciešams reģistrēt tiesības Zemesgrāmatā;
2)Īpašumu tiesību nodibināšana uz ieilguma pamata – kustamām un nekustamām lietām ieilguma termiņš ir dažāds ( kustamām – 1 gads, nekustamām – 10 gadi, piem.);
3)Gadījumi, kad rodas civillietas strīds un strīda priekšmets ir nekustama lieta, tad šo strīdu izskata tiesa pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas, bet ja strīda priekšmets ir kustama lieta, tad tiesa izskata lietu pēc atbildētāja dzīves vietas.
Izņēmums. Civillikuma 843. pants nosaka, ka likums vai privāta griba var nekustamām lietām piemērojamas tiesības attiecināt arī uz tādām lietām, kuras pēc savām īpašībām ir kustamas, un otrādi (piem., pārdot mežu nociršanai). …
