Līguma noslēgšana un saturs
Lai līgumu atzītu par noslēgtu, vajadzīga:
1)pilnīga vienošanās
2)būtiskās sastāvdaļas
3)nolūks savstarpēji saistīties
4)vienošanai jābūt ietvertai likumā noteiktajā formā (rakstveida, mutiskajā, konkludentām darbībām, īpašā rakstveida formā – notariālā, koroborācijas prasības)
(1) Noslēgšanas procedūra un (2) Sastāvdaļas un galīgās noslēgšanas moments
1535. Puses var dot savu piekrišanu vai nu abas reizē, vai viena pirms otras; tādā kārtā darījums var iesākties vai nu ar vienas puses apsolījumu, kuru pēc tam pieņem otra puse, vai arī ar pieņemšanu, kas izteikta pieprasījuma vai lūguma veidā.
Iespējami gadījumi, kas nav iespējams nošķirt, kurš pirmais devis piekrišanu; tad uzskata, ka vienlaicīgi (piemēram, ja notiek pušu savstarpējās sarunas).
Biežāk praksē no sākuma no vienas puses tiek izteikts piedāvājums (oferte), ja uz to atbild piekrītoši(akcepts), tad līgums ir noslēgts, ja tas satur vismaz būtiskās sastāvdaļas.
Sarunas par līguma noslēgšanu var sākties arī tā, ka sākotnējais piedāvājums nav pietiekami konkrēts, lai to uzskatītu par oferti.
Par oferti sauc tādu piedāvājumu, kas satur būtiskās sastāvdaļas un atspoguļo oferenta nolūku saistīties darījumā. Tātad uz oferti var tūliņ atbildēt ar akceptu un tad līgums ir noslēgts.
Jāpatur vērā, ka dažos gadījumos nepietiek ar apsolījumu, lai tā akcepts radītu līgumu, reāllīgumos nepieciešama arī lietas nodošana!
Piedāvājums noslēgt līgumu var izpausties tā sauktajā publiskajā ofertē vai vispārīgā sludinājumā par iespējām noslēgt līgumus. Tādā gadījumā pieprasījums vai lūgums, piemēram, piegādāt konkrētu lietu, ir oferte,, kurai savukārt seko sākotnējā piedāvātāja akcepts. 2017.pants pieļauj, ka lietas vai preces pasūtījums var būt tāds, kurā nav norādīta cena. Šāda pasūtījuma izpildīšana, piegādājot lietas vai preces, vērtējama kā akcepts, kas rada līgumu. …
