Civiltiesības / Summaries, Notes / Law / ID: 552950

Author: LilDi (24)

Evaluation:

Published: 12.11.2018.

Language: Latvian

Level: College/University

Literature: n/a

References: Not used

Enlarge preview

Table of contents

Nr.	Chapter	Page.
I.	Vispārīgā daļa	4
1.	Civiltiesību jēdziens, priekšmets un sistēma. Civiltiesību avoti	4
1.1.	Civiltiesību jēdziens	4
1.2.	Civiltiesību priekšmets	4
1.3.	Civiltiesiskā regulēšanas metode	4
1.4.	Civiltiesību sistēma	5
1.5.	Civiltiesību avoti	5
2.	Civiltiesiskā attiecība un tās struktūra. Civiltiesisko attiecību klasifikācija	6
2.1.	Civiltiesiskās attiecības jēdziens	6
2.2.	Civiltiesiskās attiecības pazīmes	6
2.3.	Civiltiesiskās attiecības struktūra	6
2.4.	Civiltiesisko attiecību kvalifikācija	7
3.	Fiziskās un juridiskās personas kā civiltiesību subjekti	8
3.1.	Fiziska persona	8
3.2.	Personas dzīvesvieta un personas atzīšana par promesošu un izsludināšana par mirušu	9
3.3.	Juridiska persona	10
4.	Civiltiesību objekti	11
4.1.	Lietas un to klasifikācija	11
4.2.	Nauda un vērtspapīri kā lieta	12
4.3.	Personas darbība kā civiltiesību objekti	13
4.4.	Personiskie nemantiskie labumi kā civiltiesību objekti	13
4.5.	Radošās darbības rezultāts kā civiltiesību objekti	14
5.	Pārstāvības jēdziens un veidi civiltiesībās	14
5.1.	Pārstāvība	14
5.2.	Pārstāvības veidi	15
5.3.	Pilnvara un pārpilnvarojums	15
5.4.	Parastā komercpilnvara un prokūra	16
II.	Ģimenes tiesības	16
6.	Laulības tiesisko attiecību nodibināšana	16
6.1.	Šķēršļi laulības noslēgšanai	16
6.2.	Laulības noslēgšana	16
7.	Laulības tiesisko attiecību izbeigšanās	17
7.1.	Laulību var atzīt par spēkā neesošu	17
7.2.	Laulības izbeigšanās veidi	17
7.3.	Laulības neesamības un šķiršanas sekas	18
7.4.	Uzvārds	18
8.	Laulāto personiskās un mantiskās attiecības	19
8.1.	Laulāto personiskās tiesības	19
8.2.	Laulāto mantiskās tiesības	19
8.3.	Visas laulāto mantas šķirtība	22
8.4.	Laulāto mantas kopība	22
8.5.	Laulāto mantisko attiecību reģistri	24
9.	Vecāku un bērnu savstarpējās tiesības un pienākumi	24
9.1.	Bērna izcelšanās noteikšana	24
9.2.	Vecāku un bērnu personiskās attiecības	25
9.3.	Vecāku aizgādības izbeigšanās un aprobežošana	26
9.4.	Vecāku un bērnu mantiskās attiecības	27
10.	Aizbildnības un aizgādnības institūti civiltiesībās	28
10.1.	Aizbildnība un aizgādnība jēdziens	28
10.2.	Aizbildnības nodibināšana pār nepilngadīgajiem	28
10.3.	Aizbildnības izbeigšanās	29
10.4.	Aizgādnība pār pilngadīgajiem	29
10.5.	Aizgādnība pār mantu	30
11.	Adopcijas jēdziens, adopcijas nodibināšana un izbeigšanās	30
11.1.	Adopcijas jēdziens	30
11.2.	Adopcijas nodibināšana	31
11.3.	Adopcijas izbeigšanās	32
III.	Mantojuma tiesības	34
12.	Mantojuma jēdziens, tā pieņemšana un atraidīšana	34
12.1.	Mantojuma jēdziens	34
12.2.	Mantojuma atstājējs, mantojuma tiesība, mantot spēja	34
12.3.	Mantojuma pieņemšana	34
12.4.	Mantojuma iegūšanas sekas	35
12.5.	CL paredz 3 mantošanas pamatus	36
12.6.	Mantojuma tiesību zaudēšana pēc mantinieka paša gribas	36
12.7.	Legāta un mantojuma līguma atcelšana	36
13.	Likumiskā mantošana	37
13.1.	Likumiskās mantošanas vispārīgie noteikumi	37
13.2.	Laulāto mantošana	37
13.3.	Adoptētā un adoptētāja mantošanas tiesības	38
13.4.	Radinieku mantošanas kārtība	38
13.5.	Bezmantinieka manta	38
14.	Testamentārā mantošana	38
14.1.	Testamentārās mantošanas vispārīgie noteikumi	38
14.2.	Spēja taisīt testamentu	39
14.3.	Neatņemamās daļas tiesīgie un viņu neatņemamās daļas	39
14.4.	Atstumšana no mantojuma	40
15.	Līdzmantinieku savstarpējās attiecības un mantojuma dalīšana	40
15.1.	Līdzmantinieku savstarpējās attiecības	40
15.3.	Lauksaimnieciska rakstura zemes dalīšana	41
15.4.	Iepriekšēji saņemtā pievienojums	42
16.	Testamenta jēdziens, forma	42
16.1.	Testamenta jēdziens	42
16.2.	Publiskie testamenti	42
16.3.	Privātie testamenti	42
16.4.	Savstarpējie testamenti	43
17.	Testamenta saturs	43
17.1.	Testamenta saturam	43
17.2.	Mantinieka iecelšana	43
17.3.	Substitūcija	44
17.4.	Pēcmantinieka iecelšana	44
17.5.	Novēlējumi vispārnoderīgiem un labdarīgiem mērķiem	44
17.6.	Legāti	44
17.7.	Nosacījumi un citi pēdējās gribas rīkojuma aprobežojumi	45
18.	Līgumiskā mantošana	45
18.1.	Līgumiskā mantošana	45
18.2.	Mantojuma līguma sekas	45
18.3.	Mantojuma apsardzība un prasība	46
18.4.	Mantojuma aizgādnība	46
18.5.	Mantojuma prasība	46
IV.	Lietu tiesības	46
19.	Lietu tiesību jēdziens un iedalījums	46
20.	Valdījuma jēdziens, pazīmes, veidi. Valdījuma nodibināšana, izbeigšanās un aizsardzība	46
20.1.	Valdījums	46
20.2.	Valdījuma iegūšana un izbeigšanās	47
20.3.	Pastāvoša valdījuma aizsardzība	48
20.4.	Atņemta valdījuma atjaunošana	48
21.	Īpašuma jēdziens. Īpašuma tiesību saturs	48
21.1.	Īpašumu jēdziens un īpašumu tiesiskais saturs	48
21.2.	Īpašumtiesību aizsardzība – aizstāvība	49
22.	Īpašuma tiesību iegūšanas vispārējs raksturojums	49
23.	Īpašuma iegūšana ar piegūšanu	49
24.	Īpašuma iegūšana ar pieaugumu	51
25.	Īpašuma atsavināšanas tiesību aprobežojumi	52
26.	Īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumi	53
27.	Kopīpašums	55
28.	Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšana	56
29.	Servitūtu jēdziens, veidi. Servitūtu nodibināšana un izbeigšanās	57
30.	Reālservitūtu un personālservitūtu jēdziens un raksturojums	57
31.	Ķīlas tiesību jēdziens, veidi. Ķīlas tiesību nodibināšana un izbeigšanās	58
32.	Īpašuma tiesību izbeigšanās	59
V.	Saistību tiesības	60
33.	Saistību tiesību jēdziens un rašanās pamati	60
33.1.	Saistību tiesību jēdziens	60
33.2.	Saistību rašanās pamati	60
34.	Tiesiska darījuma jēdziens, priekšmets, sastāvdaļas	61
35.	Tiesiska darījuma forma	66
36.	Neatļauta darbība kā saistību rašanās pamats	66
37.	Līgums (jēdziens, dalībnieki, noslēgšanas kārtība un sekas)	67
38.	Saistību tiesību pastiprināšana	68
39.	Procentu saistības	70
40.	Zaudējumi un to atlīdzināšana	70
41.	Saistību tiesību izbeigšanās	71
42.	Dāvinājums	73
43.	Aizdevums, patapinājums, glabājums	74
44.	Pirkuma līgums	77
45.	Nekustamā īpašuma pirkuma līgums	80
46.	Uztura līgums	81
47.	Nomas un īres līgums	81
48.	Dzīvojamās telpas īres līgums	83
49.	Uzņēmuma līgums	85
50.	Pilnvarojuma līgums. Pilnvara	86
51.	Prasījumi personisku aizskārumu dēļ	87
VI.	Darba tiesības	88
52.	Darba tiesisko attiecību nodibināšana	88
53.	Darba un atpūtas laiks	91
54.	Darbinieku disciplinārā un civiltiesiskā atbildība	97
55.	Darba līguma izbeigšanas pamati	99
VII.	Administratīvās tiesības un administratīvais process	103
56.	Administratīvo tiesību rašanās un attīstība	103
57.	Administratīvās tiesības kā patstāvīga publisko tiesību nozare	103
58.	Administratīvo tiesību avoti	104
59.	Administratīvo tiesību principa jēdziens un tā īpašā nozīme	105
60.	Administratīvo tiesību sistēma	106
61.	Publiskās administrācijas jēdziens un īpatnības	106
62.	Valsts pārvaldes iestādes jēdziens, struktūra un kompetence	107
63.	Valsts pārvaldes iestāžu padotība, tās veidi un forma	107
63.1.	FUNKCIONĀLĀ PADOTĪBA	110
63.2.	INSTITUCIONĀLĀ PADOTĪBA	110
64.	Ministru kabineta struktūra un kompetence	111
65.	Ministrijas institūta vispārējs raksturojums (struktūra, pazīmes un funkcijas)	112
66.	Valsts pārvaldes akta institūta raksturojums (veidi, pazīmes un valsts pārvaldes akta pieņemšanas kārtība)	113
67.	Tiesībsarga institūts un loma valsts pārvaldes iestāžu darbībā	113
68.	Privātpersonu lūgumu, sūdzību, priekšlikumu vai jautājumu – iesniegumu, kas iesniegti valsts pārvaldes iestādei, izskatīšanas kārtība (Iesniegumu likums)	114
69.	Pašvaldības kā valsts pārvaldes subjekti	116
70.	Nevalstisko organizāciju līdzdalība valsts pārvaldē	119
71.	Valsts dienesta jēdziens, tā veidi (valsts civildienests, drošības iestāžu un militārais dienests u.c.) un organizācija	120
72.	Valsts civildienesta jēdziens un organizācija	125
73.	Publisko tiesību līguma jēdziens un veidi	127
74.	Valsts pārvaldes iekšējā un ārējā kontrole, tās veidi	128
75.	Administratīvās atbildības un pārkāpuma jēdzieni	130
76.	Administratīvā soda jēdziens, tā mērķi veidi	130
77.	Administratīvā procesa stadijas un to saturs	131
78.	Administratīvā procesa tiesību principi un īpaši objektīvās izmeklēšanas princips	132
79.	Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas kārtība	133
80.	Administratīvā akta jēdziens un elementi	136
81.	Administratīvā akta forma un saturs	138
82.	Iestādes faktiskā rīcība	139
83.	Uzziņa par savām tiesībām	140
84.	Administratīvā justīcija (jēdziens, pazīmes un organizācija)	140
85.	Administratīvais process tiesā (lietas ierosināšanas pamats, tiesneša (tiesas) loma, tiesvedības veidi un procesuālā kārtība, tiesas nolēmumi)	141
VIII.	Eiropas tiesības	151
86.	Nosauciet un raksturojiet Eiropas integrācijas gaitā izveidojušos tiesiskos pagriezienus sākot no 1950.g līdz mūsdienām	151
87.	Kas ir Eiropas Savienības pilsonība (pēc būtības, tiesības)	153
88.	Eiropas Parlaments (izveidošana, organizatoriskā struktūra, vispārīgs kompetenču raksturojums)	154
89.	Eiropas Savienības Ministru Padome (izveidošana, organizatoriskā struktūra, vispārīgs kompetenču raksturojums)	156
90.	Eiropas Komisija (izveidošana, organizatoriskā struktūra, vispārīgs kompetenču raksturojums)	158
91.	Eiropas Savienības Tiesa (izveidošana, organizatoriskā struktūra, vispārīgs kompetenču raksturojums)	159
92.	Eiropas tiesību ievērošanas uzraudzība (iesaistītās institūcijas, procesuālā kārtība, nepieciešamība)	162
93.	Raksturojiet prejudiciālo (iepriekšējo) nolēmuma procedūru (iesaistītās institūcijas, procesuālā kārtība, nepieciešamība)	163
94.	Atvasinātie tiesību akti kā Eiropas tiesību avoti (jēdziens, veidi, atšķirības dažādu aktu starpā)	165
95.	Raksturojiet Eiropas tiesību īpašos pamatprincipus (piem. tiešās iedarbības princips, pārākuma princips, un citus)	165
96.	Konkurences pārkāpumu regulējums Eiropas Savienībā (iesaistītās iestādes, kārtība)	167
97.	Aprakstiet Eurozonas darbības tiesiskos pamatus (euro ieviešana, labu fiskālo pārvaldību, budžeta deficīta pārkāpumu, utt.)	167
98.	Fizisko personu kustības brīvība starp Eiropas Savienības dalībvalstīm (tiesiskais pamats, subjekti, būtiskākās tiesības)	169
99.	Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā – aprakstiet tiesiskos izaicinājumus	170
100.	Kas ir Šengenas zona un tās juridiskās attiecības ar Eiropas Savienības dalībvalstīm	172
101.	Nosauciet un raksturojiet Eiropas Savienības Institūciju piedalīšanos jaunu Eiropas tiesību aktu pieņemšanā	173
102.	Kādas ir Eiropas Centrālās bankas pilnvaras un tās attiecības ar Eiropas Savienības dalībvalstīm	173
103.	Raksturojiet veidu kā Eiropas Savienības dalībvalsts var atteikties no tālākas dalības Eiropas Savienībā	174
104.	Cik ir Eiropas Savienības Institūciju un īsi paskaidrojiet to funkcijas tiesību jautājumos	174
105.	Kas ir Eiropas Savienības aktuālā nozīme un perspektīvas šodien	177

Extract

105. Kas ir Eiropas Savienības aktuālā nozīme un perspektīvas šodien.
A) Patvēruma meklētāji (šo personu reģistrēšana) – kā ar viņiem tikt galā?!
Efektīva ES ārējo robežu pārvaldība ir būtiska, lai brīva pārvietošanās Eiropas Savienībā noritētu sekmīgi. Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra sāka darbu 2016. gada oktobrī pēc Eiropadomes 2015. gada septembrī izteiktā aicinājuma pastiprināt kontroles pie ārējām robežām.
Saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 29. pantu Komisija var ierosināt ieteikumu, kas ar kvalificētu balsu vairākumu jāpieņem Padomei, par to, lai kā galējo līdzekli pie vienas vai vairāku dalībvalstu visām robežām vai konkrētām robežu daļām atjaunotu kontroli. Šādu robežkontroli var ieviest uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Kontroli var pagarināt vēl par sešiem mēnešiem – taču ne vairāk kā trīs reizes – un kopumā nepārsniedzot divus gadus.
2016. gada 12. maijā Padome piecām visvairāk skartajām Šengenas valstīm (Austrijai, Vācijai, Dānijai, Zviedrijai un Norvēģijai) ieteica saglabāt samērīgu pagaidu robežkontroli uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus, lai reaģētu uz nopietno apdraudējumu, ko rada neatbilstīgu migrantu sekundārā kustība, un aizsargātu sabiedrisko kārtību un iekšējo drošību. Ņemot vērā nestabilo situāciju un spiedienu, kas vēl aizvien ir jūtams dalībvalstīs, kuras šī kustība skar visvairāk, Padome 2016. gada 11. novembrī ieteica minētajām dalībvalstīm samērīgu pagaidu robežkontroli pagarināt uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus. 2017. gada 7. februārī Padome pieņēma ieteikumu par pagarinājumu vēl uz trīs mēnešiem. 2017. gada 2. maijā Komisija pieņēma priekšlikumu, uzsverot, ka šī ir pēdējā reize, ar kuru iesaka piecām Šengenas valstīm iekšējo robežu pagaidu kontroli pagarināt uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus. Tā arī nāca klajā ar ieteikumu par samērīgām policijas pārbaudēm un policijas sadarbību, ar ko ir paredzēts palīdzēt pakāpeniski atcelt iekšējo robežu pagaidu kontroli.
Viena no galvenajām ES migrācijas politikas prioritātēm ir nelegālās migrācijas novēršana, kā arī neatbilstīgo migrantu atgriešana viņu izcelsmes valstīs. Ar Atgriešanas direktīvu nosaka skaidrus, pārredzamus un taisnīgus noteikumus neatbilstīgu trešo valstu valstspiederīgo atgriešanai. ES atpakaļuzņemšanas nolīgumi ir ļoti svarīgi ES atgriešanas politikas īstenošanai. ES ir arī izveidojusi virkni jūras operāciju, kuru mērķis ir aizsargāt ES robežas, glābt migrantu dzīvības jūrā un apkarot cilvēku tirdzniecības un kontrabandas tīklus.
ES ir apņēmusies tiem, kam nepieciešama starptautiska aizsardzība, nodrošināt drošus un likumīgus ceļus uz Eiropu. 2015. gada jūlijā dalībvalstis vienojās pārmitināt 22 504 cilvēkus. 2016. gada marta ES un Turcijas paziņojumā ir noteikts, ka par katru sīrieti, kurš tiks atgriezts Turcijā no Grieķijas salām, kāds cits sīrietis tiks pārmitināts uz ES. 2016. gada 13. jūlijā Komisija ierosināja pastāvīgu ES pārmitināšanas sistēmu, kuras mērķis ir izveidot kopīgus standartus un procedūras. Turklāt Padome izskata priekšlikumu uzlabot Zilās kartes direktīvu ar mērķi piesaistīt augsti kvalificētus cilvēkus, kādi ES ekonomikai ir vajadzīgi.
Par patvēruma meklētāju Latvijas Republikā uzskatāma persona, kura iesniegusi iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.
…

Author's comment

Work pack:

GREAT DEAL buying in a pack ➞ your savings −11,91 €

Civiltiesības
Summaries, Notes52 Law
Civiltiesības
Summaries, Notes181 Law
Civiltiesības: vispārējā daļa
Summaries, Notes8 Law

Work pack Nr. 1368244

Purchase a work pack of 3

Show work pack

Summaries, Notes

Business and Law

Law

Civiltiesības