8. Civiltiesības. Civiltiesību jēdziens. Civiltiesību principi. Civiltiesību avoti. Civiltiesību metode. Civiltiesību sistēma.
6. Civiltiesiska attiecība
7 Civiltiesību subjekts
8. Civiltiesību objekts
9. Civilo tiesību un pienākumu rašanās, grozīšanas un izbeigšanas pamats
10. Civilo tiesību realizēšana un pārstāvība
11. Civilo tiesību aizsardzība un prasības noilgums
12. Civiltiesību jēdziens.
Civiltiesības ir viena no tiesību nozarēm. Tiek uzskatīts, ka tiesību nozare ir savs, tikai šai nozarei specifisks regulēšanas priekšmets un metode.
Civiltiesībām ir šis specifiskais regulēšanas priekšmets un metode un turpmāko lekciju laikā kopīgi centīsimies tos apskatīt.
Civiltiesības, tāpat kā tiesības kopumā, pieskaitāmas pie sociālajām jeb humanitārajām zinātnēm.
Civiltiesību zinātne gan nepēta sociālās dzīves faktus un parādības, bet gan noteikumus, pēc kuriem norit cilvēku dzīve sabiedrībā, i
Tāpat civiltiesību zinātne ir mācība par spēkā,esošām normām, kas regulē pareizu uzvešanos starp personām.
Lai atklātu civiltiesību būtību, vispirms jau būtu jānoskaidro šī termina izcelšanās vēsture.
Termina "civiltiesības" vēsture saistīta ar Seno Romu.
Romiešu tiesībās termins "ius civile" nozīmēja Romas pilsoņa tiesības, (civilis no latīņu valodas pilsoņu-, pilsoņa-)
Romiešu tiesībās termins "ius civile" no sākuma ietvēra sevī pilsonim piemītošās tiesības, kas saistījās arī ar publisko sfēru t. i. vēlēšanu tiesības utmt., taču liela daļa saistījās arī ar privāto sfēru t.i. mantiskajām tiesībām.
Romiešiem bija ļoti rūpīgi izstrādāta pozitīvo tiesību sistēma. Bet šī tiesību sistēma (ius civils) attiecās tikai uz pašiem romiešiem. Nākot sakaros ar citām tautām dažādās pasaules malās, romiešu juristi novēroja, ka zināmi tiesību principi ir kopēji visām tautām. Romieši savas attiecības ar citām tautām un to pārstāvjiem tad arī kārtoja saskaņā ar šīm tiesībām, kuras sauca par tautas tiesībām (ius genlium). Šīs pēdējās tiesības atzina par tādām, ko diktē visu tautu saprāts. Romas jurists Gaius ir norādījis, ka katrai tautai ir darīšana ar divējādām tiesību normām: vienas ir pašas Šīs tautas nodibinātas un raksturīgas šīs tautas īpatnībām; otras vienlīdz atzīst visas tautas, jo tās pamatojas uz cilvēku dabisko sapratu. Romas jurists Paulus atšķirību starp pozitīvām un dabiskām tiesībām saskata abu šo tiesību mērķos. Paulus uzskata, ka pozitīvās tiesības ir lietderīgas, bet dabiskās — taisnības normas
Saistībā ar minēto publisko un privāto sfēru, jāmin, ka LR tiesību sistēma pašlaik tiek pieskaitīta pie t.s. jauktās tiesību sistēmas.
Kaut arī tiesību normu teksta līmenī LR tiesību sistēma iekļaujas kontinentālās Eiropas jeb romāņu - ģermāņu tiesību lokā tomēr šīs normas joprojām bieži tiek lietotas pēc padomju « ideoloģijas.
Tā kā LR tiesību normas vismaz teksta līmenī iekļaujas kontinentālajā tiesību sistēmā, tad svarīgs ir sistēmas tiesību iedalījums.
Šajā sakarā jāmin Romas jurista Ulpiāna dotais klasiskais tiesību iedalījums: Tiesības dalās atkarībā no tā, kādās attiecībās atrodas indivīds katrā konkrētā gadījumā pret sabiedrību kā vienu veselu organismu. Šis iedalījums ir:
publiskās tiesības.
Privātās tiesības.
(l)Publiskās tiesībās viena atsevišķa persona figurē kā sociāla organisma sastāvdaļa, (krimināltiesības, finansu tiesības, konstitucionālās tiesības, visas procesuālās tiesības utt).
(2)Privātās tiesībās viena atsevišķa persona figurē kā patstāvīgs tiesību subjekts (civiltiesības, tirdzniecības tiesības, starptautiskās privātās tiesības).
VI-X gs. Paražu tiesības. Romiešu tiesību reccpcija Eiropā. Kanoniskās tiesības Xll- Xl11 gadsimtos. Revolūcija Francijā un tiesību kodifikācija. Mūsdicnu civiltiesības.
Šodien civiltiesības ir privātās tiesības, līdz ar to tās regulē privāttiesiskā attiecības.
.
Tās ietver sevī visu mūsu privāto dzīvi un vārda pilnā nozīmē pavada cilvēku n šūpuļa līdz kapam un pat pēc nāves dod iespēju piepildīties mūsu rīkojumiem pa mūsu mantu.
Kas tad ir civiltiesības?
(J) Civiltiesības - tiesību nozare, kas regulē mantiskās un personiskā nemantiskās attiecības starp personām kā patstāvīgiem un likumdošanas ietvara rīcības brīviem tiesību subjektiem. Kas nav ar likumu aizliegts, viss ir atļauts.
Kā redzams no civiltiesību jēdziena civiltiesību priekšmetu attiecību grupas:
1) Mantiskās attiecības.
2) Personiskās nemantiskās attiecības.
(l)Mantiskās attiecības rodas un pastāv sakarā ar materiālo labumu piederibu apgrozību un lietošanu.
Savā būtībā tās ir ekonomiskās attiecības, kuras, noregulējot ar normatīvo aktu palīdzību, iegūst tiesisko attiecību raksturu.
Personas stājas dažādās mantiskajās attiecībās, lai apmierinātu savas vajadzības (p: pērk sev nepieciešamās preces)
Lai gan jāsaka, ka ne tikai civiltiesības regulē mantiskās attiecības.
Mantiskās attiecības piemēram aizsargā arī krimināltiesības, ja mantiskie labumi tiek apdraudēti ar noziedzīgām darbībām.
Nozīmīgas mantiskās attiecības ir īpašuma attiecības. kas izpaužas materiālo labuma piederībā noteiktai personai, (p: jums īpašumā_esoša lieta)
Ne mazāk svarīgas ir mantiskās attiecības ir saistību attiecības, kurās norisinās materiālo labumu dinamika, (p: jums uzdāvina grāmatu)
(2)Personiskās nemantiskās atfiecības rodas un pastāv sakarā ar nemantiskajiem labumiem. …
