1.Saistību tiesību jēdziens un rašanās pamats. S.t. ir civ.ties. normu kopums, kas regulē sabiebrībā pastāvošās mantiskās attiecības, kas rodas sakarā ar lietu nodošanu citas personas īpašumā, lietošanā, sakarā ar darba vai pakalpojuma veikšanu citas personas labā, kā arī sakarā ar prettiesīgu darbību ,kas nodarījusi kaitējumu personai vai tās mantai. S.t. ir arī tās civ.ties, normas, kas aizsargā jur,fiz, pers, nemantiskos labumus un paredz atbildību par to aizskārumu /gods, cieņa.../ S.t. rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Tiesiska dar, var būt vienpusējs, divpusējs. Neatļauta darb, var izpausties kā līguma pārkāpšana, kā ārpuslīgumisko ..tiesību pārkāpšana-delikts. Saistības, kas rodas no neatļautas darb. Izpaužas kā pienākums atlīdzināt zaudējumus. Neuzdotā lietvedība- pārstāv, lietvedim ir jāatlīdzina nepieciešamie līdzekļi.
2.Saistību tiesiskā attiecība un tās elementi. S.t. sastāv no 2.daļām 1.d.- tās s.t. normas, kuras sauc par vispār noteiktām, kas attiecas uz visiem atsevišķiem saistību veidiem. 2.d.- ties.normas, kas regulē atsevišķus saistību veidus. S.tiesiskās attiecības viens no saistību ties. veidiem. Būtība- saistība ir tāda civiltiesiska attiecība uz kura pamata vienai pers. parādniekam jāizdara par labu otrai pers. kreditoram zināma darbība, kam ir mantiska vērtība. Saistībā ir 2.puses parādnieks, kreditors. Tiesiskā attiecībā ir 3.elementi *obj, *subj,(dalībnieks), *saturs. Parasti katrā pusē ir viena persona (klasiskais variants), tomēr jebkurā sastību pusē var būt vairākas pers, vairāki kreditori vai vairāki parādnieki. Ja vairāki veidojas daudzpersonu saistības.
3.Saistību kopdalībnieku savstarpējās attiecības. Pēc saist. dalībnieku skaita var būt šādi *)viens kreditors, pret vairākiem parādniekiem, 2.pers. nodarījušas miesas bojājumus vienai pers, abi sitēji kopparādnieki, *)viens parādnieks pret vairākiem kred,-kopkreditori, *)var būt vairāki kreditori pret vairākiem parādniekiem.
4.Daļējās saistības. D.s.- tādas s., kur 1)katram kred. ir tiesības prasīt no parādn. vai vairākiem parādniekiem sastību izpildījumu kādā noteiktā daļā, 2)katram parādniekam ir pienākums pret kredit. vai vairākiem kredit. izpildīt sastību tikai noteiktā daļā. Izpildījuma daļu apmērs tiek norādīts līgumā. Katrs kred. savu daļu saņēmis no saist. izstājas. Ja saist. savā daļā izpildījis, tad saistība uz viņu izbeidzas.
5.Solidārās saistības. Ir tādas kur 1)katrs no kreditoriem var prasīt nevis atsevišķu saist. daļu, bet visuus saist.priekšmetu, bet visu izpildījumu kopumā (saist.priekšm.), 2)katram no vairākiem parādniekiem ir pienākums izpildīt visu saistību kopumā nevis tās atsevišķu daļu. Solidārās aistības rodas 1)ja tas paredzēts līgumā, 2)ja tas speciāli norādīts likumdošanā 3)ja saistību priekšmets nedalāms (nav jāņem vērā fiziskā sadalāmība, jābut juridiski nedalāmam), 4)ja kāda lieta ir nodota vairākām personām kopīgi glabājumā, patapinājumā, izīrēta, iznomāta vai ieķīlāta, 5)kad vairākas pers. izdarījušas noziedzīgu nodarījumu (vienalga vai soda vai nesoda, ir kl vai nav).
6.Prasījuma tiesību cesija. P.T.C.-kad kreditors atsakās no savām prasījumu ties. par labu kādai citai personai. Puses šajā darījumā ir cedents un cesions. Cedents- pers, kas nodod prasījuma ties, cesionārs- pers, kurai nodod pras.ties. Ja bez atlīdzības- uzdāvina, ja ar atlīdzību- pārdod. Cesija ir līgums starp cedentu un cesionārs, taču nav likumā tādas norādes, ka jābūt viņam īpašā speciālā norma. Saskaņā ar likumu, ja cesija sastīta ar rakstisku aktu izmantošanu tad uz šo aktu ir jābūt cesiju uzraksts. Lai c.līgumu noslēgtu nav nepieciešama parādnieka piekrišanu. Cesija ir spēkā pat tad, ja parādnieks par to nezin. Pēc cesijas līg. noslēgšanas agrākais kreditors pret parādnieku līdz tam laikam savas prasījuma ties. nezaudē, kamēr cesionārs nav dabūjis apmierinājumu no parādnieka, kamēr nav cēlis prasību pret to, kamēr cesionārs par to nav paziņojis parādniekam.
7.Tiesiska darījuma jēdziens un tā dalībnieki. T.d. ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisko attiecību nodibināšanai, grozīšanai vai izbeigšanai. Vienpusējie d.- vienas puses gribas izpausme, nevis vienas pers. Divpus.d.- divu pušu darbība, tās gribas izpausmes ir pretējas, tās parasti ir līg. piem. viens grib pirkt otrs pārdot. Starptautiskie līg.- kontrakts. Daudzpusējs d.- vairākas puses nav pretējas gribas izpausme, gribas vērsta vienā virzienā kopīga mērķa sasniegšanai. Darīj. var noslēgt gan fiz, gan jur, pers. Lai darījumam būtu tiesisks darījuma dalībniekam jābūt apveltītam ar tiesībspēju un rīcībspēju. Jur.pers. caur saviem pārstāvjiem.
8.Tiesiska darījuma priekšmets. Var būt darbība vai atteikšanās no tās darbības, kuras mērķis ir nodibināt vai atdot lietu tiesību, kā arī darbība ar kādu citu mērķi. Par pr. Var būt tikai tas kas iespējams, pretējamā gad, dar. Nav spēkā. Neatļauta un nepieklājīga darbība, kuras mērķis ir pretēji reliģijai, lēmumiem vai labiem tikumiem vai kura vērsta, lai apietu lik, nevar būt par tiesiska barījuma priekšmetu. T.d var būt alternatīvs- dažāds. Ja priekš. Ir alternatīvs parādnieks var izvēlēties kā maksāt līdz maksāšanas termiņa beigām. Ja alt.saist. abi priekšm. nejauši iet bojā, tad parādnieks pavisam no sava pienākuma izpildīšanas, nezaudējot ar to tomēr tiesību prasīt no kreditora, lai tas izpilda savu pretpienākumu. Bet ja iet bojā tikai viens no prikšm. Tad par. patur savu izvēles tiesību un var pēc sava ieskata dot vai nu palikušo priekš, vai bojā gājušā priešm. vērtību. Kred., ja viņam bijusi pišķirta izvēles ties. jāapmierinās vienīgi ar palikušo priekšmetu.
…
