Civillikuma ievads.
Civillikuma ievads sastāv no 25 pantiem. Civillikuma 1.-6. pantā ir ietverti visām civiltiesībām obligāti noteikumi par tiesību piemērošanas un iztulkošanas principiem un metodēm, bet turpmākajos ievada pantos ir ietvertas Latvijas starptautisko privāttiesību normas. CL 1.pants noteic, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības. CL 4.pantā ir minētas likuma normu iztulkošanas jeb interpretācijas metodes- gramatiskā, sistēmiskā, vēsturiskā un teoloģiskā metode, kā arī norādīts uz tiesību normu piemērošanu pēc analoģijas.
CL 6.pants norāda, ka saistību tiesību vispārējie noteikumi attiecīgi piemērojami arī ģimenes, mantojuma un lietu attiecībām. Šāds pants vajadzīgs tāpēc, ka Latvijas Civillikumā atšķirībā no daudzu citu valstu civillikumiem nav vispārīgās daļas, kurā būtu apkopoti un regulēti visām civiltiesībām kopīgie jautājumi.5
Civillikuma 7.-25.pantā ir ietvertas starptautisko privāttiesību normas. Civillikuma ievads ir vienīgā vieta Latvijas tiesībās, kurā starptautisko privāttiesību normas ir apkopotas vienotā sistēmā. Civillikumā ievadā esošās starptautisko privāttiesību normas ir kolīziju normas, kurās regulēto tiesisko situāsiju risināšanai ir jāpiemēro vai nu Latvijas, vai ārvalsts likums.6
Eiropas valstīs nav vienotas prakses starptautisko privāttiesību kolīziju normu sistematizācijas jomā. Kolīziju normas var būt apkopotas civillikumos, kā tas ir Latvijā. Vairākās valstīs, piemēram, Vācijā, Austrijā, Šveicē pastāv īpaši starptautisko privāttiesību likumi. Tomēr visu valstu starptautisko privāttiesību kolīziju normām ir raksturīgi noteikti kritēriji, ar kuriem sasaistīta nacionālo tiesību vai ārvalstu likuma piemērošana. Šādi kritēriji, kas raksturīgi ne vien Latvijas, bet arī ārvalstu kolīziju normām, ir, piemēram, fiziskas personas dzīvesvieta, juridiskās personas izpildinstitūcijas atrašanās vieta, lietas atrašanās vieta, līguma noslēgšanas vieta, līguma izpildes vieta. 7
Starptautisko privāttiesību kolīziju normas iedala vienpusējās un daudzpusējās (divpusējās). Vienpusējās kolīziju normas ir tās, kas tiesiskajās situācijās ar ārvalstu elementu paredz piemērot nacionālo tiesību normas. Divpusējās jeb daudzpusējās kolīziju normas paredz iespēju piemērot gan nacionālās tiesību normas, gan arī ārvalsts tiesības.8
Saistību tiesības.
Saistību tiesības ir tiesību normu kopums, kas regulē sastību tiesību tiesiskās attiecības. Tās ir tiesības, kas pēc darījuma vai cita pamata pieder kādai konkrētai personai (subjektīvās tiesības), un tām atbilstošie parādnieku pienākumi.9
…
