1.Civiltiesības tiesību sistēmā: civiltiesiskās regulēšanas priekšmets, metode, funkcijas, principi. Civiltiesiskās regulēšanas priekšmets- (priekšmets norāda, kādas sabiedriskās attiecības regulē civiltiesības)– tās ir mantiskās attiecības, kas saistītas ar mantu(objekts ir manta); mantiskās attiecības ir ekonomiskas attiecības, kuras sastāv no mantas pārvaldes, lietošanas un disponēšanas. Tās regulē arī nemantiskās tiesības– mantojuma, autortiesības. Metode – (norāda kādā veidā un ar kādiem paņēmieniem tiek regulētas sabiedriskās attiecības)– tā ir tiesisko līdzekļu un veidu sistēma, ar kuru palīdzību civiltiesības ietekmē regulējamās valsts attiecības; Izšķir 2 regulēšanas pamatmetodes:1)centralizētā regulēšana jeb subordinācijas metode– regulēšana no augšas līdz apakšai notiek uz imperatīviem pamatiem 2)decentralizētā regulēšana– koordinācijas metode, kad dalībnieku aktivitāti ietekmē savstarpēja vienošanās- piem., slēdzot līgumus. Funkcijas– tās izpilda 2 galv. funkcijas– 1)regulēšanas 2)aizsardzības; Civiltiesībās galvenais akcents ir sabiedrisko attiecību regulēšanai. Taču darbojas arī aizsardzības funkcija, ja ir konstatēts civiltiesību pārkāpums, tad atsevišķas tiesību normas paredz arī sankcijas, kuru galv. uzdevums ir atjaunot stāvokli līdz tiesību pārkāpumam. Civiltiesību normu ietekmei izšķir 2 regulēšanas funkciju veidus: 1)statisko– attiecīgi civiltiesību institūti ietver valstij un sabiedrībai vajadzīgās sabiedriskās attiecības 2)dinamisko– tā novirza civiltiesību normu ietekmi uz sabiedrisko attiecību dinamikas noformēšanu, lai rastos jaunas sabiedriskās attiecības, kuras atbilstu cilvēku un sab.prasībām. Civiltiesību funkciju uzdevums ir tiesiski ietekmēt esošās mantiskās attiecības, kā arī nemantiskās attiecības starp viens otram nepakļautiem subjektiem. Principi– vadoties pēc šiem principiem, mēs varam novērtēt regulējamo tiesību dalībnieku uzvedību; ir 4 civiltiesību vispārējie principi– 1)subjektu vienība 2)subjektu iniciatīva 3)subjektu savstarpējā sadarbība 4)godīgas subjektīvo tiesību īstenošanas un pienākumu izpildīšanas princips. Viens no galv. principiem ir saistību tiesību institūtā– līgumu brīvību princips. Īpašumtiesībās jeb lietu tiesībās ir visu formu aizsardzības princips.
2. Civiltiesisko attiecību izpratne, saturs un veidi. Civiltiesiskās normas iedarbojas uz personām nevis tieši, bet caur civiltiesiskajam attiecībām, jo civiltiesiskas normas attiecas uz personu atkarībā no tā, kādā civiltiesiskā attiecībā šī persona ir iesaistījusies. Civiltiesiskā attiecība - mantiskā vai personiskā nemantiskā attiecība, ko reglamentē civiltiesību normas un kuras dalībnieki ir personas, kas ir apveltītas ar civilajām tiesībām un pienākumiem. Atkarībā no civiltiesisko attiecību rašanās cēloņa, tās iedala: Mantiskajās civiltiesiskajās attiecībās. Nemantiskajās civiltiesiskajās attiecībās. Mantisko civiltiesisko attiecību materiālais objekts ir manta. Civiltiesībās zem termiņa "manta" saprot materiālos labumus t.i. lietas, kas ir novērtējamas naudā un kas var kalpot par preci. Mantiskās attiecības ir lietu, mantojuma, lielākā daļa saistību, kā arī daļa intelektuālā īpašuma tiesība Nemantiskās CA saistītas ar nemantiskajiem labumiem. Šādi labumi ir dzīvība, veselība, jo minētie atdalāmi no konkrētā civiltiesisko attiecību subjekta t.i. tos nevar atsavināt. Šīs attiecības ir nemantiskas, jo šiem labumiem nav cenas. Mantiskās un nemantiskās subjektīvās tiesības un pienākumi var atrasties arī kopīgi vienas CA ietvaros (P: Autortiesības) Šajā sakarā mantiskā puse saistīta ar nolīgto autoratlīdzību, savukārt nemantiskā puse šeit saistīta ar autorību. Atkarība no civiltiesisko attiecību struktūras īpatnības sakarā ar dalībnieku sastāvu tās iedalās: Absolūtās CA; …
