Virszemes un pazemes ūdeņi, to piesārņojums.
ES direktīvu par ūdeņiem ir daudz:
dzeramā ūdens direktīva;
zivju ūdeņu diraktīva
vēžveidīgo ūdeņu D;
peldūdeņu D;
Pazemes ūdeņu D;
Bīstamo vielu D;
Apdzīvotu vietu notekūdeņu attīrīšanas D;
Nitrātu D;
Svarīgākais par Baltijas jūru un sateces baseinu:
1)Konvencijas par Baltijas jūras vides aizsardzību (1974.,1992)mērķis-smazināt visa veida ienākošo piesārņojumu Baltijas jūrā;
2)1994.g.3.martā LR Saeima ratificēja;
3)Lai sasniegtu konvencijā izvirzītos mērķus, ir izveidota Baltijas jūras vides aizsardzības komisija-HELCOM;
4)PLC-4(pollution Compilation) Piesārņojuma slodzes noteikšana uz baltijas jūru;
- Baltijas jūras sateces baseins – 1,7 milj km2.
KĀDI IR ŪDENS SAIMNIECĪBAS PAMATPRINCIPI ES?
-ūdens saimniecība tiek veikta upju sateces baseina līmenī, ņemot vērā dažādu ūdens resursu lietotāju intereses;
-ūdenssainiecības elementārā vienība ir virszemes un pazemes ūdensobjekti;
-galvenais kritērijs virszemes ūdeņu kvalitātes novērtēšanai ir tā ekoloģiskā kvalitāte;
-direktīvas darbība aptver upes, ezerus, strautus, pazemes ūdeņus, kā arī jūras un saldūdens sajaukšanās zonu(pārejas ūdeņi)un jūras piekrastes ūdeņus.
ŪDEŅU EKOLOĢISKĀ KVALITĀTE TIEK IEDALĪTA 5 KLASĒS:
1.augsta 2.laba 3.vidēja 4.slikta 5.ļoti slikta.…