1.DRT jēdziens,vieta ties.sistēmā TN tiek sagrupētas pa nozarēm.DRT sastāv no vairākām ties.nozarēm(AT,KT-atbildība par pārkāpumiem,CT-īpašuma un lietoš.jautājumi
DRTpriekšmets-atsevišķie gadījumi(ties.att-bas),bet att-bas raksturo subjekti un objekts.DRT nosaka kārtību,kādā tiek izmantoti DR līdz ar ties.att-bām, kas regulē DR izmantošanu.Vēsture 19.gs.daba ir cilvēces dzīves apstākļi,svarīga labvēlīga attieksme pret dabu.Dabai ir estētiska nozīme,zinātniska,kultūras .Dabas aizsardzības aktualitāte,jo strauji pasliktinās vide.Ekoloģiskās krīzes stāvoklis-vides stāvoklis ir tik slikts, ka cilvēka esošie līdzekļi nepalīdz to saglabāt.Augsnes degradācija nesaimnieciskās izmant.rezultātā,mežu izciršana,ūdesnserozija.19 gs.beigās-cilvēces attieksme vienkārša-dabas resursi ir mūsu rīcībā,tāpēc viņi ir jāizmanto.20 gs.-konkrēti rīcības plāni.Koncepcija”Ilgstošas dabas resursu izmantošanas”,Stabilas attīstības koncep.ES progresīvā darbība.Latvijā-likumdošanā prioritāte-DR izmantošana.Ekoloģiskās tiesības:1)vides aizsardzība 2)DR izmantošana.ET:1)vides tiesības 2)DRT
2.DRT pamatprincipi.Tiesību princips-vispārīgā TN,kura nosaka tiesību nozares pamatus,izpaužas pārējās tN,jo tās principu konkretizē. 1.Atbildības neizbēgamība KT,CT,AT normas konkretizē 2.Ilgstspējīgas attīstības vienlīdzīga lietošana starp nākamām paaudzēm.valsts nodrošina tādu nosacījumu sistēmu, lai DR lietotu tādā veidā,lai noraidīt draudus nākamo paaudžu dzīvei.DR jālieto racionāli,vienlīdzīgā lietošanas starp valstīm (upes,ezeri, gaiss).Ekonomisko ekoloģisko interešu saglabāšana 3.Piesārņotājs maksā-FP un JP sedz izdevumus, kas saistīti ar to darbības rezultātā radīta piesārņojuma izvērtēšanu,samazināšanu vai novēršanu.4.Piesardzības princips – katrai personai ir pienākums samazināt negatīvo ietekmi uz vidi,kas rodas vai var rasties šīs personas darbības rezultātā 5.Ekosistēmas pieeja- izmantojot DR jādomā,kā tas ietekmēs dabas objektus.6.Izvērtēšanas princips –darbības var veikt, ja tās pozitīvais rezultāts darbību veicējam un sabiedrībai kopumā pārsniedz radīto negatīvo ietekmi uz vides kvalitāti vai nodarīto kaitējumu videi un sabiedrībai.
3.DRT sistēma Vispārīgie noteikumi: 1.tiesību saturs a)īpašuma tiesības b)lietošanas tiesības 2.atbildība par TN pārkāpumiem
Atsevišķu DR tiesiskais režīms:
Zeme, zemes dzīles,meži,ūdeņi, atmosfēras gaiss,kontinentālais šelfs,Baltijas jūras LR ekonomiskā zona,dzīvnieki
4.Dabas resursu jēdziens,veidi Dabas resursi — dabas daļas un ilsgtspējīgas izmantošanas nodrošināšanai.to skaitā zeme, augsne, zemes dzīles, gaiss, ūdens, flora un fauna, kurām ir ekonomiska, sociāla vai kultūras vērtība. Tas ir līdzeklis cilvēka vajadzību apmierināšanai,kurus izmantojot cilvēks gūst kādu labumu.1.dzīvie (dzīvnieki, zivis,putni) 2.nedzīvie 1.atjaunojamie – nelielā laika posmā var atjaunot(politika vērsta uz izmantošanas plānošanu-taupīšanu) 2.neatjaunojamiem –netjaunojas vispār vai ļoti lēni (akcents uz atjaunošanu ).
5.DRT avoti,likumdoš.att-bas tendences
1. Satversme 115.p.valsts aizsargā cilvēka tiesības dzīvot labvēlīgā vidē,rūpējoties par tās aizsardzību un saglabāšanu un sniedzot infoprmāciju par vidi 93.p.tiesības uz dzīvību 102.p.sapulces un biedrības 103.p. gājienu organizācija 104.tiesīobas uz atbildi pēc būtības 105.tiesības uz īpašumu
2.Starptautiskie līgumi,pārrobežu ietekme, ja notiek piesārņojums,ANO vides programma UNEP,Orhūsas konvencija
3.Likums „par vides aizsardzību”,katram DR ir savs jumta likums,izņemot atmosfēru.
4.MK noteikumi 81.p.kārtībā
5.MK noteikumi
Likumdošana attīstās atbilstoši ES prasībām par„dabas resursu nodokli”Par ietekmes uz vidi novērtējums”-nāk no ASV,1985.g.-ES
6.Kontrole dabas resursu izmantošanā
VM un tās padotībā esošās iestādes, sadarbojoties ar sabiedriskajām organizācijām, izstrādā un kopīgi ar citām valsts pārvaldes institūcijām un pašvaldībām īsteno vienotu vides aizsardzības, DR saglabāšanas un racionālas izmantošanas politiku LR. VM kompetence:
Izstrādā un realizē dabas un vides aizsardzības un izmantošanas politiku,izstrādā NA projektus,izveido VM konsultatīvo padomi,kura mērķis ir veicināt pēc iespējas plašāku sabiedrības iesaistīšanu ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā, sadarbību un informācijas apmaiņu vides aizsardzības jomā starp ikvienu personu un sabiedrību kopumā, valsts institūcijām un pašvaldībām, kā arī sekmēt priekšlikumu sniegšanu jautājumos, kas saistīti ar vides politikas izstrādi un īstenošanu un attiecīgu normatīvo aktu sagatavošanu.Kontroles veidi 1.valsts kontrole(valsts vides dienesta inspektori) 2.pašavaldību ( organizē striktūrvienības) 3.sabiedriskā (veic nodib.un biedrības,atsevišķi iedzīvotāji-sabiedriskie vides inspektori).
…
