Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:884625
 
Author:
Evaluation:
Published: 25.01.2017.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
Extract

FINNISS
Džons Finniss (1940) - cilvēka esamības jēga ir cilvēkam sasniegt noteiktu labumu, kuru viņš novērtē un nodrošina ar saprāta palīdzību.
Finnissam ir vairāki pamatlabumu, pret kuriem tiesības nedrīkst vērsties. Pamatlabumi: dzīvība (tieksme pašsaglabāties), zināšanas, spēle (nosaka cilvēka sociālo lomu sabiedrībā), estētiskā pieredze (izprast skaisto), praktisks prātīgums (tieksme veidot savu prātu rezultatīvāku praksē), draudzīga saskarsme, reliģija (kosmiskās kārtības, cilvēka brīvības un saprāta ģenēze).
Visi labumi jāsadala vienlīdzīgi ar nolīdzinošo vai sadalošo taisnīgumu. Šī sadala jāveic vienprātības apstākļos, koordinējoties, noteiktos gadījumos varai līdzdarbojoties. Tāds varens un produktīvs instruments var būt tikai pozitīvās tiesības, kas atbilst taisnīgumam. Pozitīvo tiesību autoritāte atkarīga no to taisnīguma un spējas to nodrošināt.  Tiesībām jānodrošina katram indivīdam pēc iespējas pilnīgāku iespēju šos labumus sasniegt. Ja likums neatbilst kāda labuma sasniegšanai, tad šāds likums ir nepareizs. Šie labumi (to nodrošināšana) ir saturiski kritēriji, kurus metodiski var labāk izmantot, lai piepildītu taisnīguma jēdzienu. Faktiski visi pamatlabumi ir pozitivizēti – pamatlabumus var izlasīt pamattiesībās (konstitūcijās). Līdz ar to, ja likums palīdz īstenot kādu konkrētu pamattiesību, tas ir labs. Visa pamattiesību sistēma ir veids kā dabisko tiesību skola ieguvusi savu nozīmi. Juridiskie mehānismi tiek radīti uz dabisko tiesību bāzes.
Valstiski sakārtotu sabiedrisko attiecību mērķis – kopējā labuma realizācija → netaisnīgas tiesības zaudē juridisko spēku.
*Valsts, sabiedrības mērķis ir panākt kopējo labumu. Ja ir šāds mērķis, tad neviens nevar pret to vērsties, neviens nevar iebilst. Galvenais kritērijs – vai ir virzība pretī mērķiem.
Formālu prasību stingra ievērošana – likumam nevar būt atpakaļejošs spēks, jābūt oficiāli pieņemtām, apstiprinātām, skaidrām, procesuāli izpildāmam un nosacīti stabilām.
Zemāka ranga tiesību normai jāatbilst augstākai, tiesības jāpiemēro, ievērojot likumīgo procesu.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register