Darba alga, klasifikācijas ietekme uz darba algu. Pilnīgā un nepilnīgā konkurence

Tirgus ekonomikā neatņemama sastāvdaļa ir darbaspēks, savukārt darba alga ir darbaspēka kā preces cena. Darbaspēks tiek uz laiku iznomāts, proti, uz noteiktām stundām dienā, nedēļā, mēnesī, tādējādi darba alga ir darbaspēka nomas maksa. Darba alga tiek raksturota arī kā samaksa par pakalpojumu, proti, darbaspēka tirgū pārdošanas un pirkšanas objekts ir pakalpojums, ko sniedz darbs, patērējot darbaspēku, kā arī darba alga ir šī pakalpojuma cena. No tā varam secināt, ka darba alga ir samaksa par darbu, par noteiktu veikumu vai konkrētu rezultātu. Savukārt, ja runājam par darba algas ekonomisko saturu, jāmin, ka darba alga ir ienākums, ko saņem darbaspēka īpašnieks, izmantojot savas darbaspējas. Šī ienākuma avots ir tā jaunrade, tas ražīgais spēks, kas piemīt šīm spējām un kas izpaužas darba procesā, kā darbaspēka izmantošanas rezultāts. 1
Savukārt, ja runājam par darba algas līmeņa noteicošajiem faktoriem, jāmin, ka darba algas līmenis ir atkarīgs no pieprasījuma un piedāvājuma samēra. Tādējādi jāapskata gan darbaspēka pieprasījums, gan piedāvājums un to noteicošie faktori2 :
Darbaspēka pieprasījumu nosaka galvenokārt šādi faktori :
Ražojumu un pakalpojumu pieprasījums. Latvijā pieprasījumu pēc darbarokām un intelekta regulē pieprasījums pēc pašmāju ražojumiem un pakalpojumiem, pēc eksportprecēm citās valstīs;
Darba ražīgais spēks un darba intensitātes pakāpe;
Darba dienas ilgums;
Darba algas līmenis, ar to saistīto darba devēju nodokļu, sociālo izmaksu lielums u. c.
Darbaspēka piedāvājumu nosaka šādi faktori :
Demogrāfiskā situācija (iedzīvotāju kopskaits, vecuma struktūra, noteiktais vecums pensijas saņemšanai, sieviešu skaits, kas vēlas strādāt, skolas gadu skaits, kvalifikācijas, specialitātes apgūšanas laiks).…