Darba apstākļu ietekme uz darba kvalitāti un efektivitāti

Problēmas apraksts

Problēma:

Mūsdienās arvien biežāk darba apstākļi, arī drošības apstākļi, nav pietiekami labi nodrošināti. Līdz ar to pasliktinās darba kvalitāte un efektivitāte, tiek patērēta lieka enerģija nevajadzīgu apstākļu dēļ. Mūsuprāt, arī uzņēmumā ”Rīgas gāze” pastāv šāda veida problēmas. Tādēļ esam nolēmuši atrast problēmas cēloņus un rast iespējamos risinājumus.

Pētījuma objekts:

A/S ”Rīgas gāze” izsaukuma pieņēmējas.

Pētījuma priekšmets:

Pētot darbiniekus, vēlamies uzzināt pašu darbinieku viedokli un uzskatus par esošo situāciju uzņēmumā, kā arī noskaidrot darbinieku vēlmes problēmas risināšanai.

Pētījuma mērķis:

Vēlamies iegūt informāciju par darba apstākļiem uzņēmumā, atrast problēmu iespējamos cēloņus un izstrādāt priekšlikumus problēmas risināšanai.

Hipotēze:

Uzņēmumā „Rīgas gāze” pastāv darba apstākļu problēma un ir nepieciešamas rast risinājumus problēmas novēršanai.

Pētījuma uzdevumi:

1.Teorētiski iepazīties ar darba apstākļu problēmu izpausmes veidiem organizācijā
2.Apzināties tās problēmas, kuras pastāv mūsu pētāmajā uzņēmumā, un rast iespējamos risinājumus, izstrādāt priekšlikumus situācijas uzlabošanā.
3.Metodes, kuras izmantosim informācijas iegūšanā:
a.Anketēšana
b.Novērošana.
Teorētiskais pamatojums.

Darba fizioloģija ir zinātne, kas pēta cilvēka organisma fizioloģiskās funkcijas, to izmaiņas darba procesā un izstrādā pasākumus, kas vērsti uz darbspēju paaugstināšanu, kopēja dzīvības tonusa celšanu un veselības nostiprināšanu.
Darba fizioloģijai kā zinātnei ir senas tradīcijas. Tās pirmsākumi mek­lējami Apvienotajā Karalistē, Vācijā, Amerikā, Skandināvijā. Cilvēks daudzus gadsimtus tika vērtēts kā darba mašīna. Progress darba rīku un sa­režģītu mehānismu izgatavošanā un lietošanā veicināja šī uzskata nostipri­nāšanos. Divdesmitā gadsimta sešdesmitajos gados attīstījās cilvēku resursu kustības ideja. Par labāko veidu, kā panākt, lai cilvēki efektīvi strādātu, at­zina ne tikai viņu elementārās nepieciešamības, bet ari augstāko vajadzību apmierināšanu. Visslavenākais šīs motivācijas teorijas piemērs ir Maslova vajadzību hierarhija. To parasti attēlo kā piramīdu ar vienkāršākajām fizio­loģiskajām vajadzībām - pārtika un pajumte - piramīdas pamata un per­sonības pašapliecināšanās vajadzību tas virsotnē. Uzskatīja, ka cilvēki ir iein­teresēti ne tikai naudā, viņiem svarīgi arī pašapliecināties, justies vērtīgiem, gūt iespēju mācīties utt.…