DARBA DEVĒJS ir juridiska vai fiziska persona vai tiesībspējīga personālsabiedrība, kas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu personu.
Fiziska persona kā darba devējs var slēgt līgumus no 18 g.v.
DARBA ŅĒMĒJS ir fiziska persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā.
Darbinieks- fiziskā persona, kas uz darba līg. pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā.(nav jāsaprot burtiski, nav jābūt tiešā vadībā birojā., vadību nodrošina jau līgumā, paredzot darbiniekam veikt zināmus pienākumus)
Darba devējs- fiziskā vai juridiskā persona vai arī tiesībspējīga personālsabiedrība, kas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku. Darba devējs nav uzņēmuma administrācija, direktors vai valde, bet gan reģistrēta dalībnieku (īpašnieku) apvienība., kas ieguvusi juridiskas personas statusu. Direktors, kas paraksta darba līgumu, rīkojas kā juridiskās personas pilnvarnieks. Komerclikumā paredzēts komersants- fiziska persona, kas var slēgt darījumus, kas saistīti ar komercdarbību. Fiziska persona, kas veic uzņēmējdarbību kā individuālais darba veicējs, nav tiesīga kļūt par darba devēju.
DARBA LĪGUMS ir tāda rakstveida vienošanās starp darba ņēmēju un darba devēju saskaņā ar kuru darbinieks apņemas veikt noteiktu darbu pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem.
Savukārt darba devējs apņemas maksāt noslēgto darba samaksu un nodrošināt taisnīgus drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.
DL 40.p. reglamentē, ka darba līgums slēdzams rakstveidā. Līdz ar to darba līguma rakstiskā forma ir noteikta lai nodrošinātu darba līguma kā pierādīšanas līdzekļa esamību, tādejādi pastiprinot darbinieku aizsardzību un viņu tiesību nostiprināšanu rakstītā formā.
To varētu uzskatīt par darbinieku tiesību legalizēšanu jo līdz ar rakstīta līguma noslēgšanu likums ne tikai aizsargā darbiniekus, bet uzliek arī pienākumus.
Ja darba tiesiskās attiecības ir nodibinātas ar līgumu, tad arī likums noteikti aizsargā darbinieku radot viņam iespēju izmantot līgumā un likumā paredzētās tiesības.
Darbinieks atbilstoši likumam stājoties darba tiesiskajās attiecībās tiek iesaistīts sistēmā, kas nodrošina viņam dažādas garantijas, sociālā stāvokļa izmaiņas vai nelaimes gadījumā.
Stājoties darba tiesiskajās attiecībās darbinieks iegūst aizsardzību nākotnē iespējamo nelabvēlīgo notikumu mīkstināšanai un tā ir Valsts Sociālā Apdrošināšana.…
