1. Darba tiesību uzdevumi un jēdziens
DT ir privāttiesības. Darba attiecības ir individuālas attiecības starp darba devēju un darbinieku, kā arī starp uzņēmējiem un dažādām arodbiedrībām.
Nodarbinātība- jebkāda strādāšana ar vai bez līguma. DT pamats ir nodrošināt, lai cilvēks ar savu darbu spētu nopelnīt sev un savai ģimenei cilvēka cienīgu samaksu.
DT tiesiskā regulējuma metodes:
1.autoritārā jeb centralizētā metode- regulē ar likumiem un MK noteikumiem.
2.autonomā jeb decentralizētā metode- savstarpēji darbojas gan centralizētais, gan kolektīvais un individuālais regulējums. Valsts sankcionēts darba regulējums. Regulē lokālie tiesību akti, kolektīvie līgumi un koplīgumi.
3.imperatīvā metode.
4.dispozitīvā metode- abas puses nosacījumus darba attiecībās var grozīt vienai vai otrai pusei par labu.
Pamata NA Latvijā, kas reglamentē darba tiesiskās attiecības, kas rodas starp darba devēju un darbinieku, ir Darba Likums.
2. Darba likumdošanas aktu raksturojums
DL 1.pants. „Darba tiesiskās attiecības regulē Latvijas Satversme, Latvijai saistošās starptautisko tiesību normas, Darba Likums un citi NA, kā arī darba koplīgums un darba kārtības noteikumi.”
Visi NA, kas regulē darba likumdošanu uzskaitīti DL 1.pantā, tulkojami (interpretējami) atbilstoši Satversmei, kam ir prioritāte pār citām tiesību normām.
Satversmes 107.pants nostiprina darbinieku sociālo garantiju pašu minimumu, kas jāņem vērā visiem darba devējiem- ikvienam ir tiesības par darbu saņemt atbilstošu samaksu, kas nav zemāka par valsts noteikto minimālo algu, kā arī brīvdienas katru nedēļu un katru gadu apmaksātu atvaļinājumu.…
