Sociālā apdrošināšana ir pasākumu kopums, ko organizē valsts, lai apdrošinātu personas vai tās apgādībā esošo personu risku zaudēt darba ienākumu sakarā ar sociāli apdrošinātās personas slimību, invaliditāti, maternitāti, bezdarbu, vecumu, nelaimes gadījumu darbā vai saslimšanu ar arodslimību, kā arī papildu izdevumiem sakarā ar sociāli apdrošinātās personas vai tās apgādībā esošās personas nāvi. Sociālā apdrošināšana ir valsts sociālās drošības sistēmas sastāvdaļa. Sociālās apdrošināšanas veidi:1) valsts pensiju apdrošināšana (turpmāk - pensiju apdrošināšana);2) sociālā apdrošināšana bezdarba gadījumam (turpmāk - apdrošināšana pret bezdarbu);3) sociālā apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām (turpmāk - darba negadījumu apdrošināšana);4) invaliditātes apdrošināšana;5) maternitātes un slimības apdrošināšana.
Sociālā palīdzība ir naudas vai mantiskais pabalsts, kura piešķiršana balstās uz materiālo resursu novērtēšanu personām (ģimenēm), kurām trūkst līdzekļu pamatvajadzību (ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība) apmierināšanai. Tātad ar “sociālo palīdzību” saprot ienākumu testētos pašvaldību pabalstus, t.i., uz klienta ienākumu un materiālā stāvokļa novērtēšanu balstīta pabalstu piešķiršanas sistēma.…